Uz Baznīckalna Vārnavā, 12 km no Viesītes, stāv balta empīra stila baznīca, kas saistīta ar vienu no latviešu rakstības pamatlicējiem — Vecā Stendera vārdu. Sunākstes baznīca ir vieta, kur Sēlijā, vienā no mazāk apmeklētajām Latvijas vēsturiskajām zemēm, sastopas lauku klusums un apgaismības laikmeta vēsture: pāri ceļam kalniņā guļ pieci Stenderu dzimtas mācītāju paaudzes, bet ābeces taka ved līdz bijušajai mācītājmuižai.
Īsumā
| Nosaukums | Sunākstes Stendera evaņģēliski luteriskā baznīca (līdz 2025. gadam — Sunākstes luterāņu jeb Baltā baznīca) |
| Adrese | Ģederti, Viesītes pagasts, Jēkabpils novads |
| Celta | 1826.–1829. gadā, empīra stilā |
| Ievērojama ar | Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) kapu un Stenderu dzimtas kapsētu |
| Statuss | Valsts aizsargājams kultūras piemineklis (kopš 2013. gada) |
| Tālrunis | +371 29297930 |
Baznīca uz Baznīckalna
Draudzes vēsture ir krietni senāka par pašreizējo ēku. Vēsta, ka jau 1516. gadā šeit dibināta kapela, bet 1570. gadā tajā pašā kalnā uzcelta koka baznīca. Poļu–zviedru kara laikā tā tika smagi postīta un 1636. gadā gāja bojā pavisam. Pēc 1712. gada mēra Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja, un atkal tās atdalīja tikai 1871. gadā. 1816. gadā ugunsgrēkā nodega arī nākamā koka baznīca, un dievkalpojumus pārcēla uz Vārnavas muižas kapelu.
Tagadējo mūra baznīcu cēla no 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim. Tā ir empīra stilā ar trīsstāvu torni un izceltām dzegām. Interjerā dominē neogotisks altāris ar daudziem gotikas elementiem; altārglezna “Kristus debesbraukšana” (1844, Johans Leberehts Egniks) 2004. gadā aizstāta ar fotokopiju. Baznīcā ir piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem un uz Sibīriju izsūtītajiem. 2025. gada septembrī pēc draudzes locekļu lūguma baznīca pārdēvēta par Stendera baznīcu — par godu Stenderu mācītāju dzimtai.
Vecais Stenders un viņa dzimta
Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796), saukts par Veco Stenderu, Sunākstē kalpoja no 1766. gada līdz nāvei — vispirms kā mācītāja palīgs, tad kā mācītājs. Viņš sprediķoja vēl iepriekšējā koka baznīcā. Šeit tapa lielākā daļa viņa darbu: “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774), ko bieži dēvē par pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā, “Bildu ābice” (1787) un latviešu–vācu vārdnīca “Lettisches Lexikon” (1789). Pēc viņa draudzē kalpoja dēls Aleksandrs Johans un vēl trīs dzimtas paaudzes — līdz 1918. gadam.
Pāri ceļam no baznīcas ir Stendera kalniņš ar veco kapsētu, kur apglabātas piecas Stenderu paaudzes. Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta plāksne ar uzrakstu “Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS”. Pie baznīcas 1989. gadā atklāts piemiņas akmens ar tekstu no “Augstas gudrības grāmatas”. 2014. gada pavasarī, Stendera 300. jubilejā, ierīkota ap 300 m garā ābeces taka, kas ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai, — tajā var atrast plāksni ar sava vārda pirmo burtu. Mācītājmuižas parkā ir arī skulpturālais ansamblis “Gaismas vārti”.
Vai zināji?
Vecais Stenders bija arī izgudrotājs: 1765.–1766. gadā viņš aprakstīja paša konstruētu veļas mazgājamo mašīnu, bet Dānijas karalim izgatavoja lielu globusu. Sava kapa uzrakstā viņš sevi nosauca vienā vārdā — “Latwis”.
Apmeklējums
- Kā nokļūt: baznīca ir Vārnavā, Ģederti, ~12 km no Viesītes. No Jēkabpils brauc uz Viesīti un tālāk uz rietumiem; sabiedriskā transporta iespējas ierobežotas.
- Darba laiks: oficiāls apmeklējuma laiks netiek publicēts; lai iekļūtu baznīcā, iepriekš zvani +371 29297930. Kapsēta, ābeces taka un parks pieejami brīvi.
- Cena: ziedojums draudzei ir laipns žests.
- Cik ilgi: stunda ar baznīcu, kapsētu un taku.
- Apvieno ar: Gārsenes pili, Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi” un Sēlpils pilskalnu pie Daugavas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kur apglabāts Vecais Stenders?
Stendera kalniņā vecajā kapsētā pāri ceļam no Sunākstes baznīcas; kapu sedz Daugavas dolomīta plāksne ar uzrakstu.
Kāpēc baznīcu sauc par Stendera baznīcu?
2025. gada septembrī pēc draudzes locekļu lūguma tā pārdēvēta par godu Stenderu dzimtai, kuras piecas paaudzes šeit kalpoja par mācītājiem.
Vai baznīca ir atvērta?
Regulārs darba laiks nav publicēts — par apmeklējumu vienojies pa tālruni +371 29297930.
Avoti: lv.wikipedia.org “Stendera baznīca”, “Gothards Frīdrihs Stenders”; visitaizkraukle.lv (Sunākstes Stendera baznīca, Stendera taka un dzimtas kapsēta, Stendera parks un “Gaismas vārti”); LSM (2024).







