Bauskas Sv. Gara baznīca: 16. gs. dievnams

Vēlās gotikas baznīca (1591–1594) ar rokoko kanceli, senāko Bauskas ģerboņa attēlu un Zemgales lielākajām ērģelēm. Vēsture un apmeklējums.

3 min lasīšana
Bauskas Svētā Gara baznīca ar sarkanu jumtu starp kokiem

Foto: Dāvis Kļaviņš / Wikimedia Commons, CC BY-SA 2.0

Bauskas vecpilsētā slejas masīvs, balts tornis ar zemu jumtu — Svētā Gara luterāņu baznīca. Tā ir viena no retajām 16. gadsimta beigās celtajām baznīcām Latvijā, kas saglabājusies gandrīz sākotnējā apjomā, un iekšpusē glabā rokoko kanceli, vienu no vecākajiem Bauskas ģerboņa attēliem un Zemgales lielākās ērģeles.

Īsumā

KonfesijaEvaņģēliski luteriskā
Celta1591–1594 (bez torņa); tornis 1614. gadā
StilsVēlā gotika, mūra celtne
KanceleRokoko, 1762. gads; dāvinājis senators N. fon Korfs
ĒrģelesProspekts 1766; pārbūvējis Mārtiņš Krēsliņš — Zemgales lielākās ērģeles
StatussValsts aizsargājams kultūras piemineklis

Vēsture

Kad Bauskas pilsēta no pilskalna pussalas pārcēlās uz Mēmeles krastu, tai vajadzēja jaunu dievnamu. Latviešu draudzei Trīsvienības baznīca tika uzcelta 1573. gadā, bet vācu draudzes Svētā Gara baznīcas pamati ielikti 1591. gadā, un 1594. gadā tā bija pabeigta — vēl bez torņa. Tornis piebūvēts rietumu galā 1614. gadā, un 1623. gadā meistars Mihaels Ulrihs no Arnštates to pabeidza ar kupolu, smaili un pulksteni.

1799. gadā zibens iespēra smailē, un 1813. gadā bojāto smaili nojauca, aizstājot ar zemu četrslīpju jumtu, kas saglabājies līdz mūsdienām. 2007. gadā torņa remonta laikā zem vējrādītāja un lodes atrada noslēgtu kapsulu ar dokumentiem no 1623., 1766. un 1813. gada un sešpadsmit monētām, kas kaltas no 1575. līdz 1810. gadam; tās tagad glabājas Bauskas muzejā.

Interjers un ērģeles

Altāri 1699. gadā finansēja vietējais muižnieks fon Šēpings, bet tā pašreizējais izskats ir no 1860.–1861. gada, kad Jelgavas mākslinieks J. Dērings to pārveidoja un ievietoja gleznu ar krustā sisto Kristu. Rokoko kanceli 1762. gadā dāvināja Krievijas senators N. fon Korfs — to rotā gliemežvāki, režģojumi, eņģeļi un Svētā Gara simbols balodis.

Bauskas pilsētas vēstures liecības ir arī soli — vecākie no 17. gadsimta vidus. Pie sienām redzami 16.–17. gadsimta kapakmeņi, ko 1886. gadā pārvietoja no aizbērtās kapenes, un divi epitāfi (1677 un 1757). Ērģeļu prospektu 1766. gadā dāvināja fon Korfs, bet instrumentu 1891. gadā pārbūvēja jēkabpilietis Mārtiņš Krēsliņš — pirmais profesionālais latviešu ērģeļbūvētājs. Ērģeles joprojām skan dievkalpojumos.

Vai zināji?

Viena no vecākā sola (ap 1640) galiem rotā iegriezts pilsētas zīmogs — tas ir senākais zināmais Bauskas ģerboņa attēls.

Apmeklējums

  • Kur: Plūdoņa iela 13a, Bauskas vecpilsētā.
  • Kad: vasaras sezonā baznīca apmeklētājiem atvērta katru dienu; precīzi datumi un stundas mainās pa gadiem. Dievkalpojumi svētdienās plkst. 10:00.
  • Kontakti: +371 26609920 vai +371 29227564.
  • Etiķete: dievkalpojuma laikā neej pa baznīcu un nefotografē.
  • Apvieno: ap 15 minūšu gājienā ir Bauskas pils, ap 12 km — Rundāles pils, bet Lielupes krastā — Mežotnes pils.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc tornim nav smailes?

Smaile cieta zibens spērienā 1799. gadā, un 1813. gadā to nojauca, uzliekot zemu jumtu, kas saglabājies līdz šim.

Kas ir Zemgales lielākās ērģeles?

Svētā Gara baznīcas ērģeles, ko 1891. gadā pārbūvēja Mārtiņš Krēsliņš; prospekts ir no 1766. gada.

Vai baznīca atvērta arī ziemā?

Tūristiem regulāri tā atvērta vasaras sezonā; ārpus tās var apmeklēt svētdienas dievkalpojumu vai sazināties ar draudzi.

Avoti: bauskasvecpilseta.lv; lv.wikipedia.org “Bauskas Svētā Gara baznīca”; en.wikipedia.org “Bauska Church of the Holy Spirit”; gotobaltic.redzet.lv. Darba laiki var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu