Sēlijas ciematā Neretā, uz Rīgas ielas, jau vairāk nekā četrus gadsimtus stāv viena no senākajām mūra baznīcām Zemgales un Sēlijas pusē. Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ar astoņstūra torni un gaili smailē pabeigta 1593. gadā, un tās sienās vēl redzamas celtāju — fon Efernu dzimtas — piemiņas zīmes.
Īsumā
| Konfesija | Evaņģēliski luteriskā (LELB Daugavpils diecēzes Sēlpils prāvesta iecirknis) |
| Celta | Pamati 1584. gadā, pabeigta un iesvētīta 1593. gadā |
| Celtājs | Vilhelms fon Eferns |
| Stils | Manierisms ar vēlās gotikas iezīmēm |
| Tornis | Astoņstūra, ar arkādu galeriju un piramīdas jumtu, 38,67 m |
| Statuss | Valsts nozīmes kultūras piemineklis kopš 1998. gada |
Vēsture
Neretā jau 1545. gadā stāvēja koka baznīca, taču tā bija sabrukšanas stāvoklī. 1567. gadā Kurzemes hercogs pavēlēja celt jaunu dievnamu, pamati tika ielikti 1584. gadā, un 1593. gadā baznīca bija pabeigta un iesvētīta. Celtniecību nodrošināja Vilhelms fon Eferns, kurš nolīga strādniekus mūra ēkas būvei. Virs galvenajām durvīm joprojām redzama iesvētīšanas plāksne ar Efernu ģerboni un gadskaitli.
1670. gadā tornis nodega līdz zvanu stāvam, un jaunais tornis uzcelts uz vecā pamata. 1812. gada karā franču karaspēks baznīcu izmantoja kā miltu noliktavu; to atjaunoja 1817.–1818. gadā. Vissmagāk tā cieta Neatkarības kara laikā, kad baznīcā turēja ķīlniekus, vēlāk iekārtoja lazareti, sadedzināja solus un izpostīja altāri, kanceli un kapenes. 19. gadsimta pirmajā pusē latviešu draudzes mācītājs bija Frīdrihs Vilhelms Vāgners — publicists, mācību grāmatu sastādītājs un bibliotēkas dibinātājs.
Arhitektūra un interjers
Tā ir vienjoma baznīca ar taisnstūra plānu un daudzstūra apsīdu. Rietumos paceļas astoņstūra tornis ar arkādu galeriju un piramīdveida jumtu, kura smailē ir gailis. Iekšpusē atrodas divi fon Efernu kapakmeņi: viens veltīts 1595. gadā traģiski bojāgājušajam Georgam fon Efernam, otrs — viņa tēvam, 16. gadsimta beigās.
Uzmanību piesaista 17. gadsimta misiņa lustra — tradīcija vēsta, ka to dāvinājis zviedru pulkvedis Pletenbergs. Altārtelpā ir divas 20. gadsimta sākuma vitrāžas “Kristus Kapernaumā” un “Debesbraukšana”, bet ērģeles būvētas Vācijā 1893. gadā. Baznīcas dārzā ir piemiņas zīmes pirmajam latviešu mācītājam draudzē Artūram Dūmiņam un Artūram Kaminskim, kurš kalpoja šeit no 1953. līdz 1986. gadam.
Vai zināji?
Neretas baznīcas torņa augstums ir norādīts ar centimetra precizitāti — 38,67 metri —, un tā smaili rotā nevis krusts, bet gailis, kā tas raksturīgs daudzām senajām luterāņu baznīcām Latvijā.
Apmeklējums
- Kur: Rīgas iela 2, Nereta, Aizkraukles novads; no Rīgas ap 150 km.
- Kad: dievkalpojumi notiek katru svētdienu; publicēta apmeklētāju darba laika nav — par apskati vienojies pa tālr. +371 28732973. Tuvākais tūrisma informācijas punkts — Dzirnavu iela 5, Nereta, tālr. +371 26674300.
- Etiķete: aktīvs draudzes dievnams — apmeklē ārpus dievkalpojumiem un ievēro klusumu.
- Apvieno: netālu atrodas rakstnieka Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”, bet Sēlijas ceļā vērts iegriezties arī Sunākstes Stendera baznīcā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik veca ir Neretas baznīca?
Mūra baznīca pabeigta un iesvētīta 1593. gadā; pirms tās vietā stāvēja koka baznīca.
Vai baznīcā var iekļūt darbdienā?
Regulāra darba laika nav, tāpēc par apmeklējumu iepriekš vienojies ar draudzi vai Neretas tūrisma informācijas punktu.
Kas ir fon Eferni?
Muižnieku dzimta, kuras pārstāvis Vilhelms fon Eferns 16. gadsimta beigās uzcēla baznīcu; dzimtas kapakmeņi un ģerbonis redzami baznīcā joprojām.
Avoti: visitaizkraukle.lv; lv.wikipedia.org “Neretas luterāņu baznīca”; viss.lv; celotajs.lv. Darba laiki var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.







