“Riekstiņi” ir tās pašas “Mūsmājas” no Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” — sēļu zemnieku sēta Neretas pusē, kur rakstnieks un gleznotājs pavadīja sešus bērnības gadus. Kopš 1967. gada šeit darbojas memoriālais muzejs. Tā ir viena no Sēlijas — mazāk apmeklētas, bet literatūrā ļoti klātesošas vēsturiskās zemes — mīļākajām vietām: pagalmā, ābeļdārzā un apkārtējos laukos vēl var sazīmēt grāmatas ainas.
Īsumā
| Adrese | “Riekstiņi”, Neretas pagasts, Aizkraukles novads, LV-5118 |
| Atrašanās | ~7 km uz austrumiem no Neretas, 2,5 km no autoceļa P73 (Rīga–Nereta–Subate); ~119 km no Rīgas |
| Dibināts | 1967. gadā |
| Ko apskatīt | Memoriālā ekspozīcija, sēļu sēta ap 1900. gadu, sendienu darbarīki, “Baltās grāmatas” vietas |
| Darba laiks | O.–S. 9:00–18:00, Sv. 9:00–16:30, P. slēgts; 1. nov.–15. apr. iepriekš piesakoties |
| Biļetes | Pieaugušajiem 2 €, skolēniem, studentiem, senioriem 1 € |
Rakstnieka “Mūsmājas”
Jānis Jaunsudrabiņš dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas pagasta “Krodziņos” kalpu ģimenē. Pēc tēva nāves 1880. gadā ģimene pārcēlās uz “Riekstiņiem”, un tieši šī sēta “Baltajā grāmatā” saukta par “Mūsmājām”. Lielāko daļu grāmatas tēlojumu viņš uzrakstīja 1910.–1913. gadā, un tā kļuva par vienu no mīļākajām latviešu bērnības grāmatām. Otrā pasaules kara beigās Jaunsudrabiņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur 1962. gada 28. augustā Kērbekē nomira. 1997. gada 13. septembrī viņa pīšļi pārapbedīti Neretas Ķišķu kapos.
“Riekstiņu” sēta ir ap 200 gadus veca, un tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Saimniecības ēka datēta ar 1820. gadu; sētā ir arī dzīvojamā māja, klēts un rija, bet ābeļdārzā aug simtgadīgas ābeles.
Ko redzēt muzejā
Piecās saimniecības ēkas telpās iekārtota memoriālā ekspozīcija: Jaunsudrabiņa grāmatas, gleznas vai to kopijas, fotogrāfijas, dokumenti un personiskas lietas. Atsevišķa ekspozīcija veltīta citiem šīs puses literātiem, bet pārējās telpas iekārtotas kā tipiskā sēļu sētā 20. gadsimta sākumā. Brīvdabā izvietota sendienu darbarīku un etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, un katru gadu muzejā notiek tematiskas, mākslas, foto un lietišķās mākslas izstādes.
Ārpus sētas ved takas uz “Baltās grāmatas” vietām apkārtnē, un muzejā piedāvā arī lasīšanas nodarbību pēc grāmatas ilustrācijām. Ekskursijas iespējamas latviešu, krievu, lietuviešu un angļu valodā; ir bezmaksas stāvvieta, ugunskura vieta un uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Vai zināji?
Jaunsudrabiņš nebija tikai rakstnieks — viņš bija arī gleznotājs, un “Baltās grāmatas” tēlojumus pats ilustrēja. Muzejā tieši pēc šīm ilustrācijām veidota lasīšanas nodarbība bērniem.
Apmeklējums
- Kā nokļūt: no Rīgas ~119 km; pa P73 līdz Neretai, tad ~7 km uz austrumiem (pēdējie 2,5 km nost no asfalta). No Jēkabpils līdz Neretai ved ceļš caur Viesīti.
- Darba laiks: pēc muzeji.lv datiem otrdienā–sestdienā 9:00–18:00, svētdienā 9:00–16:30, pirmdienā slēgts; no 1. novembra līdz 15. aprīlim apmeklējums iepriekš jāpiesaka. Tālr. +371 65176467, +371 29133076.
- Biļetes: pieaugušajiem 2 €, skolēniem, studentiem un senioriem 1 €, ir ģimenes biļete; cenas var mainīties.
- Cik ilgi: 1–1,5 stundas; ar pastaigu pa “Baltās grāmatas” vietām un Ķišķu kapiem — pusdiena.
- Apvieno ar: Sunākstes Stendera baznīcu un Gārsenes pili.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai “Riekstiņi” ir īstās “Baltās grāmatas” mājas?
Jā. Pēc tēva nāves 1880. gadā Jaunsudrabiņa ģimene pārcēlās uz “Riekstiņiem”, ko “Baltajā grāmatā” viņš nosauca par “Mūsmājām”.
Kur apglabāts Jānis Jaunsudrabiņš?
Neretas Ķišķu kapos, kur viņa pīšļi pārapbedīti 1997. gada 13. septembrī. Rakstnieks nomira Vācijā 1962. gadā.
Vai muzejs ir atvērts ziemā?
Jā, bet no 1. novembra līdz 15. aprīlim apmeklējums jāpiesaka iepriekš.
Avoti: muzeji.lv (J. Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”); visitaizkraukle.lv; celotajs.lv; lv.wikipedia.org “Jānis Jaunsudrabiņš”. Darba laiki un cenas mainās — pirms brauciena sazinies ar muzeju.







