Kuldīgas vecpilsētā stāv pilsētas senākais dievnams — Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca. Svētā Katrīna ir Kuldīgas aizbildne un redzama arī pilsētas ģerbonī. Ārēji vienkāršā baznīca slēpj vienu no krāšņākajiem Kurzemes manierisma kokgriezumu ansambļiem, bet no torņa paveras skats pāri vecpilsētas sarkanajiem jumtiem.
Īsumā
| Konfesija | Evaņģēliski luteriskā (LELB Kuldīgas Sv. Katrīnas draudze) |
| Pirmoreiz minēta | 1252. gada 18. oktobrī |
| Mūra baznīca | Celta no 1655. gada, atvērta 1665. gadā; pēc 1669. gada ugunsgrēka atjaunota līdz 1672. gadam |
| Tornis | Pašreizējais izskats no 1866. gada pārbūves; atvērts kāpšanai |
| Interjers | Altāris un kancele (1660), Ventspils kokgriezējs Nikolauss Sēfrenss vecākais |
| Izmēri un statuss | 41 × 21 m; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis |
Vēsture: no koka baznīcas līdz mūra dievnamam
Rakstos baznīca pirmoreiz minēta 1252. gada 18. oktobrī. Sākumā tā bija koka celtne, ko vairākkārt pārbūvēja; 1567. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu ar diviem torņiem, bet 1615. gada lielajā ugunsgrēkā abi torņi nodega un zvani izkusa. Pašreizējo mūra baznīcu, visticamāk, sāka celt 1655. gadā. Darbus pārtrauca Ziemeļu karš, un dievnams tika atvērts 1665. gadā.
Jau 1669. gada 14. septembrī uguns iznīcināja torni, ērģeles un torņa pulksteni — izglābās vienīgi altāris un kancele. Baznīcu atjaunoja trīs gadu laikā. 1748. gadā tornim uzlika piramīdas jumtu, bet 1866. gada kapitālajā remontā tapa slaidais smailais tornis, ko redzam šodien, un neogotiskas iezīmes. Pēc Otrā pasaules kara baznīcā ierīkoja graudu noliktavu, vēlāk tā nonāca Kuldīgas muzeja rīcībā un kalpoja kā koncertzāle. Dievkalpojumi atsākās 1989. gadā, un 1990. gadā ēku atguva draudze.
Altāris, kancele un gleznotās ērģeļu luktas
Interjera galvenais dārgums ir altāris un kancele, ko 1660. gadā darināja Ventspils kokgriezējs Nikolauss Sēfrenss vecākais. Tie ir vēls manierisma paraugs, abus rotā evaņģēlistu skulptūras. Altārī ir gleznas “Kristus pie Svētā vakarēdiena” un “Kristus ceļā uz Golgātu”, ko 1851. gadā gleznoja J. Špērs, bet apakšējā glezna “Svētais vakarēdiens” datēta ap 1672. gadu.
Valsts aizsargājamo mākslas pieminekļu sarakstā iekļautas arī baznīcas ērģeles, to prospekts un desmit gleznotas ērģeļu luktas pildiņu gleznas. Smagnējās kolonnas uz augstiem pjedestāliem un atturīgā ārpuse kopā ar bagātīgo kokgriezumu interjeru ir raksturīga Kurzemes baroka baznīcām.
Vai zināji?
Pēc vietējās leģendas baznīca nosaukta sievietes vārdā Katrīna, kura ziedojusi līdzekļus tās celšanai. Šajā pilsētā 1610. gadā dzimis arī vēlākais Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers, un tūrisma ceļveži min, ka viņš kristīts tieši Katrīnas baznīcā.
Apmeklējums
- Kur: Baznīcas iela 31/33, Kuldīgas vecpilsētā, dažu minūšu gājienā no Rātslaukuma.
- Kad: apmeklējumi pēc iepriekšējas pieteikšanās, tālr. +371 22329171; dievkalpojumu laiki — kuldigas.lelb.lv.
- Tornis: uzkāpt var par 1 €, bērniem bez maksas.
- Etiķete: dievkalpojumu laikā ekskursijas netiek vadītas; ievēro klusumu.
- Apvieno: visu vecpilsētu aptver mūsu ceļvedis Ko apskatīt Kuldīgā; netālu ir Ventas rumba un Kuldīgas skatu tornis.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai var uzkāpt tornī?
Jā, par 1 € (bērniem bez maksas). Tā kā apmeklējumi notiek pēc pieteikuma, iepriekš piezvani draudzei.
Cik veca ir baznīca?
Pirmā rakstiskā liecība ir no 1252. gada, kad te stāvēja koka baznīca. Pašreizējā mūra celtne tapusi 17. gadsimta otrajā pusē.
Kas ir interjera vērtīgākā daļa?
1660. gadā darinātais altāris un kancele — Ventspils meistara Nikolausa Sēfrensa vecākā darbs, kas pārdzīvoja 1669. gada ugunsgrēku.
Avoti: visitkuldiga.com; kuldigas.lelb.lv; lv.wikipedia.org “Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīca”; celotajs.lv; likumi.lv (valsts aizsargājamo mākslas pieminekļu saraksts). Darba laiki un cenas var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.







