Ventas rumba Kuldīgā tiek dēvēta par platāko ūdenskritumu Eiropā. Tas nav augsts — vietām tikai pāris metru —, bet visā Ventas platumā krītošais ūdens kopā ar seno ķieģeļu tiltu un Kuldīgas vecpilsētu veido vienu no Latvijas atpazīstamākajiem skatiem. Pavasarī te var redzēt arī retu parādību — zivis, kas lec pāri ūdenskritumam.
Īsumā
| Atrašanās vieta | Venta Kuldīgas centrā, pie vecā ķieģeļu tilta |
| Platums | ap 249 m; palos līdz ~270 m |
| Augstums | 1,6–2,2 m atkarībā no ūdens līmeņa |
| Statuss | dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā |
| Ķieģeļu tilts | 1874. g., 164 m garš, ap 240 m no rumbas |
| Apmeklējums | brīvi pieejams, bez maksas |
Kā radās rumba
Ventas rumbu veido devona perioda dolomīta slānis upes gultnē. Apakšējie, mīkstākie slāņi izskalojas ātrāk, augšējais cietais slānis paliek karājamies un laika gaitā nolūst, tāpēc ūdenskritums ļoti lēnām atkāpjas pret straumi. Augstums mainās no 1,6 līdz 2,2 metriem, bet platums vidēji ir ap 249 metriem — palos ūdens izlejas vēl plašāk.
Rumba noteica arī Kuldīgas likteni: viduslaikos tā aizšķērsoja kuģu ceļu pa Ventu, un pilsēta izauga tieši šeit. 17. gadsimtā Kurzemes hercogs Jēkabs lika rakt apvedkanālu upes labajā krastā, bet dolomīts izrādījās pārāk ciets, un darbu pameta. Leģenda vēsta, ka hercogs licis rumbu uzspridzināt, taču no sprādziena plaisājuši viņa pils mūri. 19. gadsimtā Krievijas impērija sāka Ventas–Dubisas kanāla būvi, kas 1831. gadā tika apturēta; tās paliekas vietām redzamas joprojām.
“Lidojošās zivis”
Kuldīgu senāk dēvēja par pilsētu, kur zivis ķer gaisā. Pavasarī vimbas un citas zivis dodas augšup pa Ventu uz nārsta vietām un mēģina pārlēkt rumbai. Hercoga Jēkaba laikā rumbā izkala zivju tvērējus un lika lielus pītus groziņus, kuros iekrita zivis, kas lēcienā neizdevās. 1720. gados ap 70 saimniecību katrai bija jāieliek viens grozs. Mūsdienās zivju ieguve rumbas posmā ir aizliegta, bet zivju lēkšanu var vērot no krasta. Šai parādībai par godu Kuldīgā pavasarī notiek svētki “Lido zivis”.
Kad braukt
Aprīlis un maijs ir vimbu lēkšanas laiks — tas ir iespaidīgākais brīdis. Vasarā siltā laikā cilvēki brien pa rumbas seklo malu (uzmanies — dolomīts ir slidens, un dziļums mainās no 50 cm līdz 2 m). Rudenī upes ieleja ir krāsaina, bet bargā salnā rumba dažkārt pazūd zem uzkrātā ledus un ūdens — tā notika arī 2024. gada janvārī.
Vai zināji?
Pēdējais store Ventas rumbā tika noķerts 1892. gadā. Mūsdienās galvenā zivs, kas te cenšas pārlēkt ūdenskritumam, ir vimba.
Apmeklējums
- Kur: Kuldīgas centrā; rumba labi redzama no vecā ķieģeļu tilta un no abiem krastiem.
- Ieeja: brīvi pieejama, bez maksas.
- Stāvvieta: Kuldīgas centrā; vecpilsētas ielas ir šauras, tāpēc ērtāk novietot auto un iet kājām.
- Cik ilgi: 30 minūtes rumbai un tiltam; vismaz pusdiena, ja apvieno ar vecpilsētu.
- Piekļūstamība: skats no tilta un krasta pieejams bez kāpnēm; braukšana pa rumbu nav piemērota ratiņkrēsliem.
- Apvieno ar: Kuldīgas vecpilsētu, kas 2023. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, Alekšupīša ūdenskritumu un Riežupes smilšu alām. Garākā Kurzemes braucienā — Kolkasrags.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik plata ir Ventas rumba?
Apmēram 249 metrus, palos vēl platāka. Tāpēc to dēvē par platāko ūdenskritumu Eiropā. Augstums ir tikai 1,6–2,2 m.
Kad Kuldīgā var redzēt lidojošās zivis?
Pavasarī, parasti aprīlī un maijā, kad vimbas dodas uz nārsta vietām augšpus rumbas. Precīzs laiks atkarīgs no ūdens temperatūras un līmeņa.
Vai pa rumbu drīkst staigāt?
Vasarā daudzi brien pa seklo malu, taču dolomīts ir slidens un dziļums mainās. Dari to uz savu atbildību un neej straumē.
Avoti: lv.wikipedia.org “Ventas rumba”; en.wikipedia.org “Venta Rapid”; LSM (2023 — vimbu lēkšana; 2024 — rumba zem ledus). Pasākumu datumi mainās — pārbaudi visit.kuldiga.lv.







