Liepājas vecpilsētā, Lielajā ielā, stāv baznīca, kuras ārpuse liek domāt par atturīgu 18. gadsimta celtni, bet iekšpuse pārsteidz ar zeltītu rokoko greznību. Svētās Trīsvienības katedrālē skan arī viens no Latvijas lielākajiem dārgumiem — ērģeles ar 131 reģistru, kas līdz 1912. gadam bija lielākās pasaulē un joprojām tiek uzskatītas par lielākajām nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm pasaulē.
Īsumā
| Konfesija | Evaņģēliski luteriskā; Liepājas diecēzes katedrāle |
| Celta | 1742–1758, iesvētīta 1758. gada 5. decembrī |
| Arhitekts | Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas |
| Stils | Vēlais baroks ar klasicisma iezīmēm; interjers — rokoko |
| Ērģeles | H. A. Konciuss (1779), paplašinātas 1885. gadā: 131 reģistrs, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu |
| Tornis | Ap 55 m, uzkāpjams |
Vēsture
Jaunas baznīcas celtniecību Liepājas rāte ierosināja 1741. gadā, un pamatakmens tika ielikts 1742. gada 19. jūlijā. Projektu izstrādāja Kēnigsbergas mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns — pilsēta izvēlējās greznāko no diviem viņa piedāvātajiem variantiem. Dievnamu iesvētīja 1758. gada 5. decembrī, lai gan tobrīd tornim vēl trūka divu augšējo stāvu un no interjera bija apzeltīta tikai kancele. Zeltīšanas darbi turpinājās līdz pat 1770. gadu vidum.
1865.–1866. gadā pēc Oto Dīces projekta baznīcu pārbūvēja: tornim pievienoja divus stāvus, līdz tas sasniedza gandrīz 55 metru augstumu, bet 1906. gadā tornī uzstādīja pulksteni. Pēdējā lielā fasādes un torņa restaurācija tika pabeigta 2020. gada pavasarī. Šodien tā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes katedrāle.
Interjers un ērģeles
Iekšpusē uzmanību piesaista 13 metrus augstais altāris, kancele un otrā stāva loža, kas bija paredzēta Kurzemes hercogiem. Kokgriezumi un zeltījums padara šo par vienu no krāšņākajiem rokoko interjeriem Latvijā.
Ērģeļu stāsts sākas ar Heinriha Andreasa Konciusa instrumentu, ko meistars nodeva 1779. gadā. 1885. gadā Štetīnes ērģeļbūvētājs Barnims Grīnebergs to paplašināja līdz 131 reģistram, četriem manuāļiem un vairāk nekā 7000 stabulēm. Ērģeles ir vienīgās, kurās vēl skan Konciusa darinātās stabules. Tās spēlē dievkalpojumos, vasarās notiek ērģeļmūzikas koncertu cikls “Mūzika dievnamam”, bet septembrī — starptautisks ērģeļmūzikas festivāls.
Vai zināji?
Katedrālē ir piemiņas plāksne somu jēgeriem — brīvprātīgajiem, kuri 1918. gadā tieši Liepājā zvērēja uzticību neatkarīgajai Somijas valdībai un pēc tam devās cīnīties Somijas pilsoņu karā.
Apmeklējums
- Kur: Lielā iela 9, Liepājas vecpilsētas centrā; pa Lielo ielu kursē tramvajs.
- Darba laiks: 1. jūnijā–31. oktobrī O.–S. 10:00–18:00, Sv. 12:00–15:00, P. slēgts. Ārpus sezonas laiks ir īsāks — pārbaudi trinitatis.lv vai zvani +371 20006370.
- Cena: ieeja baznīcā — ziedojums; tornis pieaugušajiem 3 €, skolēniem, studentiem un senioriem 1 €, bērniem līdz 6 g. bez maksas.
- Ērģeles: īsu ērģeļu demonstrāciju grupām var pieteikt iepriekš (līdz 20 cilvēkiem — 40 €).
- Etiķete: dievkalpojumu laikā tūristu apmeklējumi nav vēlami; ievēro klusumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai var uzkāpt katedrāles tornī?
Jā, sezonā tornis ir atvērts apmeklētājiem par nelielu maksu, un no augšas paveras skats uz Liepāju un jūru.
Vai ērģeles ir lielākās pasaulē?
Līdz 1912. gadam tās bija lielākās pasaulē. Šodien tās tiek uzskatītas par lielākajām vēsturiskajām mehāniskajām ērģelēm, kas nav pārbūvētas.
Kad dzirdēt ērģeles?
Dievkalpojumos, vasaras koncertu ciklā “Mūzika dievnamam” un septembra ērģeļmūzikas festivālā. Aktuālais kalendārs — trinitatis.lv.
Avoti: trinitatis.lv; liepaja.travel; latvia.travel; lv.wikipedia.org un en.wikipedia.org “Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle”; LSM (2018). Darba laiki un cenas var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.







