Ēdoles ciemā, Kuldīgas novadā, ezera krastā stāv pils, kas izskatās kā no angļu romantisma gleznas: sarkani jumti, robotas sienas un torņi, ko ieskauj ainavu parks. Aiz neogotiskās fasādes slēpjas viduslaiku Kurzemes bīskapa pils mūri, un gandrīz četrus gadsimtus šeit saimniekoja viena dzimta — barona fon Bēri. Šodien pilī ir muzejs, krogs un viesu istabas.
Īsumā
| Atrašanās vieta | Pils iela 1, Ēdole, Kuldīgas novads — Ēdoles ezera krastā |
| Celta | Tradicionāli datēta ar 1264.–1267. gadu; pētnieki būvniecību visticamāk saista ar 14. gs. pirmo trešdaļu |
| Sākotnējais īpašnieks | Kurzemes bīskaps |
| Bēru dzimta | No 1561. gada līdz 20. gs. sākumam |
| Stils | Neogotika — pārbūve 1835.–1840. gadā; viena no pirmajām neogotiskajām celtnēm Kurzemē |
| Statuss | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis |
Pils vēsture
Bīskapa cietoksnis
Ēdoles zemes Kurzemes bīskapam piešķīra 1253. gadā. Ceļvežos bieži minēts, ka pili cēla 1264.–1267. gadā, taču rakstisku pierādījumu tam nav, un vēsturnieki uzskata, ka mūra pili, visticamāk, uzcēla 14. gadsimta pirmajā trešdaļā. Tā bija neliela nocietināta bīskapa pils ar iekšpagalmu.
Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1561. gadā muižu ieguva bijušais Kurzemes bīskapijas doma prāvests Ulrihs fon Bērs. 16. gadsimta otrajā pusē pili vēl nostiprināja un piebūvēja apaļu torni, bet 17. gadsimta otrajā pusē tā zaudēja militāro nozīmi un pārtapa par muižas kungu māju — ārpus viduslaiku mūriem tika celtas jaunas piebūves.
Neogotikas pārbūve un 1905. gads
Pils pašreizējo veidolu noteica barona Ādolfa Vernera fon Bēra rīkotā pārbūve 1835.–1840. gadā: daļu piebūvju nojauca, fasādes pārveidoja neogotikas garā, un ap pili ierīkoja ainavu parku. Tā Ēdole kļuva par vienu no pirmajām neogotiskajām celtnēm Kurzemē.
1905. gada nemieros pili nodedzināja, un lielākā daļa 19. gadsimta interjeru gāja bojā. Atjaunošana sākās 1906. gadā un turpinājās vēl Pirmā pasaules kara laikā; tad vārtu tornis ieguva astoņstūra virsdaļu. Pēc Otrā pasaules kara pilī līdz 20. gadsimta 80. gadiem darbojās invalīdu nams. 1981.–1986. gadā arhitekts G. Erdmanis veica pils izpēti un sagatavoja restaurācijas projektu.
1991. gadā pils kļuva par Ēdoles pagasta īpašumu, bet 2008. gadā izsolē to nopirka privātpersonas. Kopš tā laika pils pakāpeniski atjaunota un atvērta apmeklētājiem.
Ko apskatīt
- Pils muzejs — pastāvīgā ekspozīcija baltajā, sarkanajā un zaļajā zālē, bibliotēkā, apaļā torņa istabā un rotaļlietu istabā, kā arī telpas ar skulptūrām, senlaicīgiem pulksteņiem un rokdarbiem.
- Tornis — atjaunotajā pils tornī var uzkāpt.
- “Pasaku valstība” — ap 20 leļļu kompozīciju pēc latviešu pasaku motīviem.
- Pilskrogs — darbojas kopš 2016. gada Kamīnzālē, pils senākajā saglabātajā daļā; ēdienos izmanto vietējo zemnieku produkciju.
- Parks un ezers — 19. gadsimta ainavu parks Ēdoles ezera krastā, no kura labi redzama pils neogotiskā fasāde.
Vai zināji?
Ēdoles pils pagalmā 1985. gadā filmēta aina no filmas “Emīla nedarbi” — pēc Astrīdas Lindgrēnes stāstiem par nerātno zēnu Emīlu.
Apmeklējums
- Kur: Pils iela 1, Ēdole, Kuldīgas novads; ciems atrodas uz ziemeļiem no Kuldīgas.
- Kad un cik: aktuālu darba laiku un ieejas maksu oficiālajā vietnē neatradām — pirms brauciena zvani pilij, tālr. +371 63321251, vai seko jaunumiem edolespils.lv.
- Nakšņošana un pasākumi: pilī ir viesu istabas, un to izmanto arī kāzām, koncertiem un semināriem.
- Apvieno ar: Kuldīgas vecpilsētu, Ventas rumbu un Kuldīgas skatu torni.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Ēdoles pils tiešām ir no 13. gadsimta?
Tradicionālais datējums ir 1264.–1267. gads, taču dokumentu, kas to apliecinātu, nav. Pētnieki uzskata, ka mūra pils visticamāk celta 14. gadsimta sākumā.
Vai pilī var palikt pa nakti?
Jā, pilī ir viesu istabas. Par cenām un brīvām vietām jāsazinās ar pili.
Vai var uzkāpt tornī?
Jā, atjaunotais pils tornis ir daļa no apmeklējuma.
Avoti: edolespils.lv; lv.wikipedia.org “Ēdoles pils”; en.wikipedia.org “Ēdole Castle”; latvia.travel; celotajs.lv. Darba laiki un cenas var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.







