Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle: vēsture un apmeklējums

Viduslaiku baznīca ar gaili tornī, kurā sākās reformācija un kas kopš 1923. gada ir katoļu katedrāle. Vēsture, ko redzēt un kā apmeklēt.

3 min lasīšana
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ķieģeļu tornis ar zaļo smaili

Foto: Wojsyl / Wikimedia Commons, CC BY-SA 3.0

Vecrīgā, tieši pretī Saeimas namam, slejas slaids, piramīdveida tornis, kura smailē krusta vietā redzams gailis. Tas ir pirmais mājiens Svētā Jēkaba katedrāles neparastajam stāstam: viduslaiku dievnams, kas gadsimtu gaitā vairākkārt mainījis konfesiju un kopš 1923. gada ir Rīgas Romas katoļu arhidiecēzes katedrāle.

Īsumā

KonfesijaRomas katoļu; Rīgas arhidiecēzes katedrāle (kopš 1923. g.)
Pirmoreiz minēta1226. gadā
StilsAgrīnā gotika, sarkano ķieģeļu celtne
TornisPiramīdveida, ar gaili smailē; augstums pēc dažādiem avotiem ap 80–92 m
ĒrģelesEmīla Martina ērģeles (1913) ar 37 reģistriem aiz H. A. Konciusa 18. gs. prospekta
StatussValsts nozīmes kultūras piemineklis, UNESCO Rīgas vēsturiskā centra daļa

Baznīca, kas mainīja konfesijas

Rakstos baznīca pirmoreiz minēta 1226. gadā. Tā atradās ārpus tā laika pilsētas mūriem un kalpoja priekšpilsētas iedzīvotājiem; amatnieku cunftēm te bija savi altāri. Reformācija Rīgā sākās tieši šeit: 1522. gadā Jēkaba baznīcā sāka sludināt luterisma idejas, un no 1523. gada tā bija pirmā latviešu luterāņu draudzes baznīca Rīgā.

1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs to atdeva katoļiem un jezuītiem, un 1584. gada Kalendāra nemieros luterāņu pūlis baznīcā izpostīja katoļu inventāru. Pēc tam, kad 1621. gadā Rīgu ieņēma zviedri, baznīca atkal nonāca luterāņu rokās un palika luteriska līdz 1923. gadam. Pēc Latvijas un Vatikāna konkordāta valdība to nodeva katoļiem; tā paša gada 1.–2. septembra referendumā vairākums nobalsoja pret baznīcu atsavināšanu, taču kvoruma trūkuma dēļ tas neguva spēku. Pirmo dievkalpojumu kā katoļu katedrālē arhibīskaps Antonijs Springovičs noturēja 1924. gada 3. maijā.

Arhitektūra un interjers

Celtne ir pārejas posma piemērs starp romānikas un gotikas stilu: taisnstūrains koris bez apsīdas, īss trīsjomu garenkorpuss un tornis virs rietumu daļas. Tornis ir labāk saglabājies Rīgas viduslaiku baznīcu piramīdveida torņu paraugs; tā pulkstenis datēts ar 1480. gadu. Velvēs iemūrētas divas lielgabala lodes — piemiņa par 1656. gada krievu karaspēka aplenkumu.

Ērģeļu vēsture sākas 1763. gadā ar Heinriha Andreasa Konciusa instrumentu. No tā saglabājies tikai prospekts, aiz kura 1913. gadā Emīls Martins uzbūvēja romantiskas ērģeles ar 37 reģistriem — lielāko savu instrumentu Latvijā. Katedrāli apmeklējuši divi pāvesti: Jānis Pāvils II 1993. gadā un Francisks 2018. gadā. 2025. gadā katedrāle atzīmēja 800 gadu jubileju.

Vai zināji?

Torņa ārpusē zem neliela jumtiņa 15. gadsimtā tika novietots zvans. Tas kalpoja kā pilsētas trauksmes zvans un, pēc tradīcijas, sasauca rīdziniekus uz nāvessodu izpildi Rātslaukumā.

Apmeklējums

  • Kur: Jēkaba iela 9, Vecrīgā, pretī Saeimas namam.
  • Kad: oficiāls tūristu darba laiks nav publicēts; baznīca ir atvērta Svētās Mises laikā un parasti arī dienas gaitā. Pirms grupas apmeklējuma sazinies ar draudzi: tālr. +371 29991637.
  • Cena: ieejas maksa nav noteikta; ziedojumi palīdz katedrāles restaurācijai.
  • Etiķete: šī ir aktīva katoļu katedrāle — apģērbam jāaizsedz pleci, vīrieši noņem cepuri; Mises laikā nefotografē.
  • Apvieno: dažu minūšu gājienā ir Rīgas Doms un Svētā Pētera baznīcas tornis.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc katoļu katedrāles tornī ir gailis, nevis krusts?

Gailis ir tradicionāls Rīgas luterāņu baznīcu torņu simbols. Baznīca bija luteriska līdz 1923. gadam, un gailis saglabāts kā šīs vēstures liecība.

Kopš kura laika tā ir katoļu katedrāle?

Kopš 1923. gada, kad valdība to nodeva Romas katoļu baznīcai; pirmais dievkalpojums katedrālē notika 1924. gada 3. maijā.

Kas ir apglabāts katedrāles apkārtnē?

2018. gada arheoloģiskajos izrakumos pie dienvidu sienas atklāja gandrīz 300 viduslaiku un jauno laiku apbedījumu un lielākās zināmās osuārija bedres Baltijā.

Avoti: lv.wikipedia.org “Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle”; en.wikipedia.org “St. James’s Cathedral, Riga”; liveriga.com; LSM (2024, 2025); lvportals.lv (2019).

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu