Jelgavā, kur Otrais pasaules karš nopostīja gandrīz visu vēsturisko centru, Svētās Annas baznīca ir viena no retajām vietām, kas vēl stāsta par hercogu laika pilsētu. Tās pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, un tā tiek uzskatīta par vecāko saglabājušos celtni Jelgavā. Pēc kara tā kļuva par pirmo atjaunoto luterāņu baznīcu Latvijā.
Īsumā
| Konfesija | Evaņģēliski luteriskā; prokatedrāle (katedrāles statuss kopš 2008. gada rudens) |
| Celta | Tornis 1619. g., mūra baznīca 1641. g. |
| Stils | Manierisms ar gotikas elementiem — smails tornis un augsti logi |
| Ērģeles | Olofs Hammarbergs, Gēteborga (1938), uzstādītas 1994. g.: 37 reģistri, 2072 stabules |
| Mākslas darbs | Jāņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” (ap 1910) |
| Atjaunota | Pēc 1944. g. ugunsgrēka: tornis 1956., baznīca 1968. g. |
Vēsture
Baznīcas tiesiskais pamats ir 1567. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes lēmums uzcelt 70 baznīcas, lai gan draudze pastāvējusi jau ap 1562. gadu. 1573. gadā tika uzcelta pirmā koka baznīca ar atsevišķu zvanu torni. 1619. gadā blakus vecajai baznīcai uzmūrēja ķieģeļu torni, bet 1641. gadā — mūra baznīcu, kuras apveidi saglabājušies līdz mūsdienām.
1944. gada 4. augustā, kara darbības laikā, baznīca nodega. Mācītāja Romāna Šmita iedvesmota, draudze uzsāka atjaunošanu: pirmais dievkalpojums pie drupu sienām notika 1947. gada 26. jūlijā, atjaunoto torni iesvētīja 1956. gada 26. jūlijā, bet visu baznīcu — 1968. gada 25. augustā. Ārēji dievnams atgādina pirmskara celtni, taču iekšpuse daļēji pārveidota: bijušajā altāra daļā divos stāvos ierīkota sakristeja un neliela zāle.
Interjers un mūzika
Blakus altārim apskatāma Jāņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete”, kas tapusi ap 1910. gadu un ir Latvijas mākslas piemineklis. Baznīcas ērģeles ir zviedru izcelsmes: tās 1938. gadā Gēteborgā uzbūvēja meistars Olofs Hammarbergs, bet Jelgavā uzstādīja 1994. gadā. Instrumentam ir 37 reģistri un 2072 stabules, un baznīcā regulāri notiek garīgās un klasiskās mūzikas koncerti.
Vai zināji?
Pie baznīcas aug ozols, kas iestādīts 1883. gada 10. novembrī — Mārtiņa Lutera 400. dzimšanas dienā. Tas joprojām zaļo, un to ieskauj kalts žogs.
Apmeklējums
- Kur: Lielā iela 22a, Jelgavas centrā.
- Kad: baznīca atvērta dievkalpojumu laikā — svētdienās plkst. 10:00 un trešdienās plkst. 18:00. Citā laikā apmeklējumu var saskaņot ar draudzi (tālr. +371 29123969, info@jelgavasannasbaznica.lv).
- Etiķete: šī ir aktīva draudzes baznīca; dievkalpojumā ierodies laikus un fotografē tikai pēc tā.
- Apvieno: Jelgavas pils un Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atrodas centrā, bet Rundāles pils un Mežotnes pils ir mazāk nekā stundas braucienā.
- Informācija: Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Akadēmijas iela 1, tālr. +371 63005447.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Sv. Annas baznīca ir vecākā ēka Jelgavā?
Tā tiek uzskatīta par vecāko saglabājušos celtni Jelgavā, jo tās vēsture sniedzas līdz 1567. gada hercogistes lēmumam, un tornis celts 1619. gadā.
Vai baznīca cieta karā?
Jā, 1944. gada 4. augustā tā nodega. To atjaunoja pēc kara, un tā kļuva par pirmo atjaunoto luterāņu baznīcu Latvijā.
Kad baznīcu var apmeklēt?
Dievkalpojumu laikā svētdienās 10:00 un trešdienās 18:00 vai pēc iepriekšējas vienošanās ar draudzi.
Avoti: jelgavasannasbaznica.lv (vēsture, kontakti); visit.jelgava.lv. Dievkalpojumu laiki var mainīties — pārbaudi draudzes lapā.







