Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas bazilika ir Latvijas katoļu garīgais centrs un starptautiskas nozīmes svētvieta. Divi 60 metrus augstie baltie torņi starp Latgales ezeriem redzami jau no tālienes, bet katru gadu 15. augustā šeit pulcējas desmitiem tūkstošu svētceļnieku. Bazilikā ir bijuši divi pāvesti — Jānis Pāvils II 1993. gadā un Francisks 2018. gadā.
Īsumā
| Adrese | Ciriša iela 8, Aglona, Aglonas pag., Preiļu nov. |
| Uzcelta | 1768.–1780. gadā, vēlā baroka stilā; iesvētīta 1800. gadā |
| Torņi | divi, katrs ap 60 m augsts |
| Statuss | Basilica minor kopš 1980. gada |
| Galvenā svētbilde | Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte (17. gs. beigas) |
| Lielākie svētki | Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana, 15. augusts |
Bazilikas vēsture
Aglonas stāsts sākas ar dominikāņiem no Viļņas. 1697. gadā Eva Justīne Šostovicka aicināja ordeni Aglonā dibināt klosteri un draudzes skolu, 1700. gadā tika apstiprināts dibināšanas akts un uzcelta pirmā koka baznīca. To iesvētīja 1751. gada 10. septembrī. Pašreizējā mūra baznīca tika celta no 1768. līdz 1780. gadam, un 1800. gadā to iesvētīja bīskaps Jānis Benislavskis.
Dominikāņi draudzi vadīja līdz 1895. gadam; viņu bibliotēka bija otra lielākā Latgalē, līdz padomju vara to 1960. gadā aizveda. 1980. gadā, baznīcas 200 gadu jubilejā, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai mazās bazilikas (Basilica minor) titulu. 1993. gada 9. septembrī viņš pats ieradās Aglonā, un Misē piedalījās ap 300 000 cilvēku. 2018. gada 24. septembrī Aglonā Misi svinēja pāvests Francisks.
Ko apskatīt
- Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde virs galvenā altāra — gleznota 17. gadsimta beigās pēc Traķu (Lietuva) ikonas parauga, izmērs 132,5 × 109,5 cm. Kopš 1875. gada to sedz sudraba apkalums, redzama tikai seja un rokas.
- Interjers — krusta velves, arkas un kolonnas ar rokoko rotājumiem; kancele, ērģeles un biktskrēsls ir no 18. gadsimta beigām.
- Pateicības veltes — ap 300 votīvu, vecākā no 1812. gada.
- Sakrālais laukums — izveidots 1992.–1993. gadā pāvesta vizītei, paredzēts ap 500 000 cilvēku; tajā ir Vasaras altāris un Pāvesta altāris, bet gar Egles ezeru — 12 staciju Krustaceļš.
- Svētavots — sēravots dominikāņu parkā, kura ūdeni svētceļnieki ņem līdzi.
Kad braukt
Lielākie svētki ir 15. augustā, kad bazilikā un Sakrālajā laukumā notiek svinīgas Mises un ierodas svētceļnieki no visas Latvijas un kaimiņvalstīm — tad ceļi un stāvvietas ir pārpildīti, un nakšņošana tuvumā jārezervē laikus. Mierīgam apmeklējumam labāka ir jebkura cita diena. Dievkalpojumu grafiku bazilika publicē katru mēnesi savā mājaslapā.
Vai zināji?
Kopš 1997. gada Aglonas Dievmātes svētbildi pēc vakara dievkalpojuma aizsedz ar Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznu, bet pirms rīta dievkalpojuma to atkal atsedz.
Apmeklējums
- Kur: Ciriša iela 8, Aglona, starp Egles un Cirīša ezeriem.
- Ieeja: bazilika ir darbojošs dievnams — ievēro klusumu, piemērotu apģērbu un neapmeklē interjeru dievkalpojumu laikā.
- Dievkalpojumi: aktuālais grafiks — aglonasbazilika.lv sadaļā “Sv. Mises”. Kontakti: +371 29185998, info@aglonasbazilika.lv.
- Cik ilgi: 1–1,5 stundas bazilikai, laukumam un avotam.
- Piekļūstamība: Sakrālais laukums ir plašs un līdzens; par piekļuvi bazilikas iekšienei ar ratiņkrēslu ieteicams sazināties iepriekš.
- Apvieno ar: Rēzekni — ko apskatīt Rēzeknē un Latgales Māra —, kā arī Madalānu pilskalnu apmēram 2 km no Aglonas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc Aglona ir tik nozīmīga?
Tā ir Latvijas katoļu galvenā svētvieta ar Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbildi. Bazilikā viesojušies pāvesti Jānis Pāvils II (1993) un Francisks (2018).
Kad notiek Aglonas svētki?
Lielākie svētki — Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana — ir katru gadu 15. augustā.
Vai Aglonas avota ūdens ir svētīts?
Bazilika norāda, ka sēravota ūdens nav “svētītais ūdens” katoliskajā izpratnē, lai gan svētceļnieki to ņem līdzi.
Avoti: aglonasbazilika.lv (vēsture, svētbilde, Sakrālais laukums, svētavots, kontakti); lv.wikipedia.org “Aglonas bazilika”; en.wikipedia.org “Basilica of the Assumption, Aglona”; vatican.va (pāvesta Franciska homīlija Aglonā, 2018); lvportals.lv.







