Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca: gotika pie Gaujas

Viena no senākajām Latvijas baznīcām (1283) Gaujas krastā: gotiskas velves, romantisma ērģeles ar 33 reģistriem un tornis ar galeriju.

3 min lasīšana
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ar sarkano ķieģeļu torni vakarā

Foto: Juriskraulis / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Uz stāvā Gaujas krasta Valmieras vecpilsētā jau vairāk nekā septiņus gadsimtus stāv Svētā Sīmaņa baznīca — viena no senākajām Latvijā un viena no lielākajām gotiskajām baznīcām ārpus Rīgas. Tās vēsturē ir kari, ugunsgrēki un pat pārvēršana par koncertzāli, bet šodien tā atkal ir draudzes dievnams ar izcilām romantisma laikmeta ērģelēm.

Īsumā

KonfesijaEvaņģēliski luteriskā
CeltaTradicionāli datēta ar 1283. gadu
StilsGotika; torņa augšdaļa — 18. gs. pirmā puse
Ērģeles33 reģistri, 3 manuāļi un pedālis, neogotisks prospekts
TornisAr apmeklētājiem paredzētu galeriju; nesen restaurēts
StatussValsts aizsargājams kultūras piemineklis

Vēsture: septiņi gadsimti kara un miera

Mūra baznīca tradicionāli datēta ar 1283. gadu, un nosaukumu tā, domājams, ieguvusi, jo iesvētīta Simjūdos — apustuļu Sīmaņa un Jūdas dienā, 28. oktobrī. 14. gadsimtā rietumos uzcēla gotisko torni un daudzstūra kori, bet 15. gadsimtā zāles baznīca kļuva par bazilikas tipa celtni ar velvēm. 1554. gadā Valmierā notikušais Livonijas landtāgs pasludināja luterticības brīvību.

Livonijas karā baznīca cieta apšaudē, 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja pusi pilsētas kopā ar dievnamu, bet 1738. gadā zibens iznīcināja torni. Tā katru reizi tika atjaunota. 1908. gadā baznīcu renovēja tās 625 gadu jubilejai. Padomju vara 1964. gadā dievnamu atņēma draudzei un pēc arhitekta Leonarda Liepas projekta pārbūvēja par koncertzāli un novadpētniecības muzeja filiāli. Draudze baznīcu atguva 1988. gadā, un pirmais dievkalpojums notika 18. novembrī.

Interjers un ērģeles

Garenkorpusu ar krusta velvēm balsta trīs pāri astoņstūra pīlāru. Altāra retabls atjaunots 1739. gadā, bet altārglezna restaurēta 2001. gadā. Tolaik tapa arī reti sastopams akmens lūgšanu sveču galds pēc arhitekta Aināra Markvarta projekta.

Pirmās zināmās ērģeles 1780. gadā uzbūvēja Heinrihs Andreass Konciuss, un tās lielākoties finansēja Kaugurmuižas īpašnieks. 1886. gadā baznīcā uzstādīja jaunas ērģeles, ko apmaksāja Kokmuižas īpašnieks Teodors fon Šrēders. Pašreizējās romantisma laikmeta ērģelēs ir 33 reģistri, trīs manuāļi un pedālis, un tās tiek uzskatītas par vienām no labākajām Latvijā — tās dzirdamas dievkalpojumos un koncertos.

Vai zināji?

Baznīcas ziemeļu kontrforsā joprojām redzamas akmens lodes — liecība par 1560. gada apšaudi Livonijas kara laikā.

Apmeklējums

  • Kur: Bruņinieku iela 2, Valmieras vecpilsētā, blakus Valmieras muzejam un pilsdrupām.
  • Kad: stabils publicēts darba laiks mūsu pārbaudē netika apstiprināts — pirms brauciena sazinies ar draudzi vai Valmieras tūrisma informācijas centru.
  • Tornis: tornim ir apmeklētājiem paredzēta galerija ar skatu uz Gauju un pilsētu; pēc nesenās torņa un zvanu restaurācijas pārbaudi, vai tā šobrīd ir atvērta.
  • Etiķete: dievkalpojumu laikā tūristu apmeklējumi nav vēlami.
  • Apvieno: ap 15 km uz rietumiem ir Zilākalna skatu tornis, bet pa ceļam uz Rīgu — Cēsis.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik veca ir Sv. Sīmaņa baznīca?

Tā tradicionāli datēta ar 1283. gadu, lai gan vēsturnieki min arī agrākus datējumus. Tā ir viena no senākajām baznīcām Latvijā.

Kāpēc tā saucas Svētā Sīmaņa baznīca?

Pēc tradīcijas tā iesvētīta Simjūdos, 28. oktobrī — apustuļu Sīmaņa un Jūdas dienā.

Vai var uzkāpt tornī?

Tornim ir apmeklētāju galerija, taču pieejamība mainījusies restaurācijas laikā; pārbaudi aktuālo informāciju draudzē.

Avoti: lv.wikipedia.org “Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca”; medievalheritage.eu; LSM (raksti par torņa un zvanu atjaunošanu); baltictrails.eu. Darba laiki var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu