Krāslavas Sv. Ludvika baznīca un Kastaldi freskas

Latgales baroka pērle: Plāteru 18. gs. baznīca ar itāļa Filipo Kastaldi freskām un sv. Donāta relikvijām. Vēsture, svētki un apmeklējums.

3 min lasīšana
Krāslavas Svētā Ludvika baznīcas baltā baroka fasāde

Foto: Rodions Doļa / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Krāslavas centrā, Daugavas krastu tuvumā, baltā fasāde iezīmē Latgales baroka spilgtāko paraugu — Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcu. To 18. gadsimtā uzcēla grāfi Plāteri, interjeru apgleznoja itāļu meistars, un baznīcā glabātās svētā Donāta relikvijas to padarījušas par otru nozīmīgāko svētceļojumu vietu Latgalē pēc Aglonas.

Īsumā

KonfesijaRomas katoļu (Rēzeknes-Aglonas diecēze)
Celta1755–1767; iesvētīta 1777. gadā
PasūtītājsGrāfs Konstantīns Ludvigs Plāters; būvdarbu vadītājs Antonio Paraka
StilsBaroks; jonisks orderis
GleznojumiFilipo Kastaldi freskas (1760–1762)
Izmēri42 × 26 m, augstums 22 m; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Plāteru baznīca, kurai bija jākļūst par katedrāli

Krāslavas muižas īpašnieks grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters baznīcu cēla no 1755. līdz 1767. gadam, un tā nosaukta Francijas karaļa svētā Ludvika godā. Baznīcai bija paredzēts kļūt par Inflantijas (Livonijas–Piltenes) bīskapijas katedrāli, taču pēc Polijas–Lietuvas pirmās dalīšanas 1772. gadā Krāslava nonāca Krievijas impērijas sastāvā, un šie plāni neīstenojās. Dievnams tika iesvētīts 1777. gadā.

Zem baznīcas atrodas Plāteru dzimtas kapenes, bet koros redzami fundatoru — Konstantīna Ludviga Plātera un viņa sievas Augustas, dzimušas Oginskas, — portreti no 18. gadsimta 60. gadiem. Grāfiene Augusta finansēja kapelu baznīcas austrumu daļā. Dārzā 1838. gadā uzcelts atsevišķs zvanu tornis, kura zvani nes vārdus “Ludvigs” (1787), “Donāts” (1853) un “Konrāds”.

Kastaldi freskas un svētā Donāta relikvijas

Interjeru 1760.–1762. gadā apgleznoja itāļu gleznotājs Filipo Kastaldi (1730–1814). Viņa darbi ir gan sienu freskas, gan centrālā un sānu altāru gleznojumi ilūzijas tehnikā; galvenajā altārī attēlota epizode no svētā Ludvika krusta kara — arhibīskaps svētī karali pirms ceļa.

Atsevišķā kapelā glabājas mocekļa svētā Donāta relikvijas. 1790. gadā ar pāvesta Pija VI atbalstu tika iedibināti svētā Donāta svētki, ko svin pirmajā svētdienā pēc Pētera dienas (29. jūnija), — tad uz Krāslavu dodas svētceļnieki no visas Latgales. 1941. gada vasarā, Sarkanajai armijai atkāpjoties, baznīca tika aizdedzināta: sadega svētā Donāta altāris un ērģeles, taču draudzes locekļi uguni nodzēsa un izglāba galveno altāri ar tā gleznu.

Vai zināji?

Baznīcas nosaukums Krāslavā skan divās versijās — “Svētā Ludvika” un “Svētā Ludviga”. Abas apzīmē vienu un to pašu Francijas karali Ludviķi IX, kurš 13. gadsimtā vadīja divus krusta karus.

Apmeklējums

  • Kur: Baznīcas iela 2A, Krāslavas centrā; no Daugavpils ap 45 km pa autoceļu A6.
  • Kad: maijā–septembrī baznīca atvērta 6:30–18:30; citos mēnešos laiks var atšķirties. Ekskursijām zvani +371 65622201.
  • Cena: ieeja bez maksas; ziedojumi tiek izmantoti dievnama uzturēšanai.
  • Etiķete: aktīvs katoļu dievnams — aizsedz plecus, Svētās Mises laikā neej pa baznīcu un nefotografē.
  • Apvieno: Daugavas lokus vislabāk redzēt no Vasargelišķu skatu torņa; vēl viena nozīmīga svētceļojumu vieta ir Aglonas bazilika, bet pilsētas ceļvedis — Ko apskatīt Daugavpilī.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Krāslavas baznīca ir katedrāle?

Nē. To plānoja kā Inflantijas bīskapijas katedrāli, taču pēc 1772. gada tas netika īstenots; tā ir draudzes baznīca.

Kad notiek svētā Donāta svētki?

Pirmajā svētdienā pēc Pētera dienas (29. jūnija). Precīzo programmu meklē draudzes vai Krāslavas novada paziņojumos.

Kas gleznojis interjeru?

Itāļu gleznotājs Filipo Kastaldi, kurš te strādāja 1760.–1762. gadā.

Avoti: latvia.travel; lv.wikipedia.org “Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca”. Darba laiki var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu