Ungurmuiža: baroka koka muiža Gaujas nacionālajā parkā

1732. gadā celta baroka koka kungu māja ar 18. gadsimta sienu gleznojumiem, kapelu un tējas namiņu — vēsture un ko zināt pirms brauciena.

3 min lasīšana
Ungurmuižas sarkanā koka kungu māja ar mansarda jumtu

Foto: Андрей Романенко / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Ungurmuiža Gaujas nacionālajā parkā, starp Cēsīm un Straupi, ir rets 18. gadsimta koka arhitektūras ansamblis: baroka stila kungu māja, kapela un tējas namiņš liepu parkā. Cēsu tūrisma informācija to dēvē par vienīgo saglabājušos baroka stila koka muižu Latvijā, un tās lielākā vērtība ir 18. gadsimta sienu gleznojumi, kas sedz telpas no grīdas līdz bēniņiem.

Īsumā

Kungu māja celta1731.–1732. gadā, baroka stilā, no koka
Īpašniekifon Kampenhauzenu dzimta (1728–1939)
Sienu gleznojumiGeorgs Dītrihs Hinšs, 1750.–1762. gadā
AdreseUngurmuiža, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
AttālumsAp 15 km no Cēsīm, ap 80 km no Rīgas
StatussValsts nozīmes kultūras piemineklis Gaujas nacionālajā parkā

Kampenhauzenu dzimtas mājas

Muižas nosaukums cēlies no fon Ungernu dzimtas, kurai īpašums piederēja līdz 17. gadsimta vidum; vāciski to sauca par Orellen. Pēc Lielā Ziemeļu kara, 1728. gadā, muižu nopirka Johans Baltazars fon Kampenhauzens, un dzimta tajā saimniekoja vairāk nekā divsimt gadu — līdz 1939. gadam. Jaunā kungu māja tika uzcelta 1731.–1732. gadā, un tā bija viena no pirmajām reprezentatīvajām ēkām, ko Vidzemē uzcēla pēc kara postījumiem. Mansarda jumts un mezonīns kļuva par paraugu muižu celtniecībai vēl vairākus gadu desmitus.

Atšķirībā no vairuma muižu 20. gadsimta 20. gadu agrārā reforma Ungurmuižu nenacionalizēja. Dzimtas vēsturē ir arī traģiskas lappuses — Baltazaru Armīnu fon Kampenhauzenu 1919. gada 26. maijā Cēsīs nošāva lielinieki.

Sienu gleznojumi, kapela un tējas namiņš

No 1750. līdz 1762. gadam kungu mājas iekštelpas apgleznoja Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Tie ir vieni no bagātākajiem baroka laika sienu un griestu gleznojumiem Vidzemē. Daļu gleznojumu pārkrāsoja 1959.–1961. gada pārbūvē, bet 20. gadsimta 70. gados, pēc Gaujas nacionālā parka izveides 1974. gadā, restauratore Dace Puķīte tos atsedza un restaurēja.

Muižas kompleksā ir arī 1760. gadā celtā dzimtas kapela un 1753. gadā parka tālākajā malā uzbūvētais tējas namiņš, kas restaurēts 1977. gadā. Ap ēkām plešas 1733. gadā ierīkots liepu parks ar apgrieztām liepu alejām un veciem ozoliem. Liela daļa ēku saglabājusi oriģinālās koka sijas un detaļas, tāpēc ansamblis labi parāda, kā izskatījās 18. gadsimta Vidzemes muiža.

Ungurmuiža šodien

Ungurmuiža pieder Cēsu novada pašvaldībai. Ilgus gadus te darbojās vēstures ekspozīcija un restorāns, taču pēdējos gados apsaimniekotāji mainījušies: 2025. gada oktobrī no līguma atteicās iepriekšējais nomnieks, un 2026. gada aprīlī pašvaldība rīkoja jaunu nomas tiesību izsoli ar mērķi saglabāt ansambli un nodrošināt tā pieejamību sabiedrībai. Tāpēc apmeklējuma kārtība var mainīties — muižas parks un ēkas ārpusē apskatāmas jebkurā laikā, bet interjeru apskate jāpiesaka iepriekš.

Vai zināji?

Ungurmuižas nosaukumam nav nekāda sakara ar Ungāriju — tas cēlies no vācbaltu fon Ungernu dzimtas, kurai muiža piederēja pirms Kampenhauzeniem.

Apmeklējums

  • Kā nokļūt: Ungurmuiža atrodas Raiskuma pagastā, ap 15 km no Cēsīm; ērtāk braukt ar auto, pie muižas ir bezmaksas stāvvieta.
  • Interjeru apskate: iepriekš piesakoties. Oficiālajā lapā ungurmuiza.lv norādītais tālrunis ir +371 22007332; restorāns pēdējā informācijā bija īslaicīgi slēgts. Pirms brauciena noteikti pārbaudi aktuālo informāciju.
  • Cik ilgi: pastaigai pa parku un ansambli ārpusē — stunda; ar ekskursiju iekštelpās — 1,5–2 stundas.
  • Apvieno ar: Cēsu viduslaiku pili, Turaidas pili un Līgatnes dabas takām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc Ungurmuiža ir īpaša?

Tā ir 1731.–1732. gadā celta baroka koka kungu māja ar 18. gadsimta sienu gleznojumiem, ko Cēsu tūrisma informācija dēvē par vienīgo saglabājušos šāda veida muižu Latvijā.

Vai Ungurmuižu var apmeklēt iekšā?

Jā, bet interjeru apskate jāpiesaka iepriekš, un apsaimniekotāju maiņas dēļ kārtība var mainīties. Parks un ēkas ārpusē apskatāmi brīvi.

Kam piederēja Ungurmuiža?

No 1728. līdz 1939. gadam fon Kampenhauzenu dzimtai; tagad tā pieder Cēsu novada pašvaldībai.

Avoti: lv.wikipedia.org “Ungurmuiža”; en.wikipedia.org “Ungurmuiža Manor”; visit.cesis.lv (Ungurmuiža); ungurmuiza.lv; LV portāls (2024, 2026) par nomas izsolēm. Apmeklējuma kārtība mainās — pārbaudi pirms brauciena.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu