Siguldas viduslaiku pils: ordeņa pilsdrupas pie Gaujas

Zobenbrāļu ordeņa 1207. gadā celtā pils, zemes maršala rezidence un Kropotkinu Jaunā pils — vēsture, ko apskatīt un kā apmeklēt.

4 min lasīšana
Siguldas viduslaiku pils mūra drupas un tornis vasarā

Foto: Draceane / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Siguldas viduslaiku pils jeb Livonijas ordeņa Siguldas pils ir viena no senākajām mūra pilīm Latvijā. Zobenbrāļu ordenis to sāka celt 1207. gadā Gaujas senlejas kreisajā krastā — tieši pretī Rīgas bīskapa Turaidas pilij otrā upes pusē. Šodien pilsdrupās var uzkāpt torņos, izstaigāt atjaunotos mūrus un vasarā klausīties operu brīvdabas estrādē, bet tikai dažus soļus tālāk stāv 19. gadsimta Siguldas Jaunā pils.

Īsumā

Cits nosaukumsLivonijas ordeņa Siguldas pils
Celta1207.–1209. gadā, Zobenbrāļu ordenis
AdresePils iela 18, Sigulda
Ko apskatītZiemeļu tornis, galvenie vārti ar torni, mūru fragmenti, brīvdabas estrāde
BlakusSiguldas Jaunā pils (1878–1881) un pils kvartāls ar amatnieku darbnīcām
StatussValsts aizsargājams arheoloģijas un arhitektūras piemineklis

Ordeņa pils pie Gaujas

Atskaņu hronika vēsta, ka pili 1207.–1209. gadā mestra Venno vadībā uzcēla Zobenbrāļu ordenis; Indriķa hronikā Sigulda kā pastāvoša pils minēta jau 1212. gadā. Tā bija viena no pirmajām četrām ordeņa konventa mītnēm, un tās uzdevums bija kontrolēt Gaujas ūdensceļu un veidot pretsvaru bīskapa Turaidas pilij. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves 1237. gadā zemes pārņēma Livonijas ordenis.

No 1432. gada pils bija ordeņa zemes maršala rezidence. Zemes maršals bija otrā augstākā ordeņa amatpersona pēc mestra, kurš dzīvoja Cēsīs. 1451. gada revīzijā pilī uzskaitīti 12 bruņinieki, 3 priesteri un 3 laicīgie brāļi. Livonijas kara laikā, 1566.–1578. gadā, Siguldā mita Livonijas hetmanis Jānis Hodkevičs. Poļu–zviedru karā (1601–1629) pils un apdzīvotā vieta tika smagi izpostīta, bet pēc Lielā Ziemeļu kara pili pameta, un tā pamazām pārvērtās drupās.

Muižas laiki un Jaunā pils

1737. gadā ķeizariene Anna Siguldu uzdāvināja feldmaršalam Pēterim Lasi, bet 1765. gadā muižu ieguva Rīgas ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Ar viņa meitas laulību īpašums nonāca fon der Borhu dzimtā. 1867. gadā Olga Borha apprecējās ar kņazu Dmitriju Kropotkinu, un Kropotkini ap pilsdrupām veidoja reprezentatīvu muižas centru.

Siguldas Jaunā pils pilsdrupu priekšpilī uzcelta 1878.–1881. gadā neogotikas stilā kā Kropotkinu ģimenes atpūtas mītne. Pēc Pirmā pasaules kara 1922. gadā muižas centru piešķīra Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai, tāpēc to dēvēja par Rakstnieku pili; vēlāk tajā darbojās sanatorija. 1937. gadā arhitekts Augusts Birkhāns pili pārbūvēja, un tās interjerā parādījās nacionālā romantisma iezīmes. Šodien Jaunajā pilī strādā Siguldas novada pašvaldība, bet apkārtējās muižas ēkās izveidots pils kvartāls, kur amatnieki un mākslinieki strādā un pārdod savus darbus.

Ko redzēt pilsdrupās šodien

Pils konservācija sākās 1962. gadā ar ziemeļu torni, vēlāk tika nostiprināta kapitula zāle un kapela. 2011.–2012. gadā Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā pilsdrupas pielāgoja tūrismam: atjaunoja mūru daļas un apmeklētājiem atvēra ziemeļu un vārtu torni. Uzkāpjot tajos, labi saprotams, kāpēc ordenis izvēlējās tieši šo vietu, — no augšas pārredzama apkārtne un Gaujas senlejas mala.

Pils pagalma vidū ir brīvdabas estrāde, kur vasarā notiek koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskais Siguldas Operas mūzikas festivāls. Ja apmeklē pili ārpus pasākumiem, pagalms ir mierīga vieta, kur aplūkot mūru būvtehniku — laukakmeņu mūri ar ķieģeļu detaļām labi parāda, cik daudz reižu pils ir pārbūvēta.

Vai zināji?

Ārējos vārtus pie pilsdrupām uzcēla kņazs Dmitrijs Kropotkins, un tie datēti ar 1867. gadu — gadu, kad viņš apprecējās ar Olgu Borhu. Uz iekšējā vārtu torņa Kropotkins novietoja Borhu dzimtas ģerboni.

Apmeklējums

  • Kā nokļūt: Sigulda ir sasniedzama ar vilcienu no Rīgas (Siguldas stacija); pils komplekss atrodas Pils ielā, pilsētas centra pusē pie Gaujas senlejas.
  • Darba laiks: pēc Latvia.travel datiem maijā–septembrī katru dienu 9:00–19:00, oktobrī darbdienās 9:00–17:00 un brīvdienās 9:00–19:00, novembrī–aprīlī 9:00–17:00.
  • Biļetes: Latvia.travel norāda ieejas maksu 2,50 € pieaugušajiem; cenas mainās, tāpēc pārbaudi tourism.sigulda.lv vai pa tālruni +371 67970263.
  • Cik ilgi: pilsdrupām pietiek ar stundu; kopā ar Jauno pili un pils kvartālu — 1,5–2 stundas.
  • Apvieno ar: Turaidas pili otrpus Gaujas un Līgatnes dabas takām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad uzcelta Siguldas viduslaiku pils?

Zobenbrāļu ordenis to uzcēla 1207.–1209. gadā. No 1432. gada tā bija Livonijas ordeņa zemes maršala rezidence.

Vai Siguldas pils torņos var uzkāpt?

Jā. Pēc 2011.–2012. gada atjaunošanas apmeklētājiem atvērts ziemeļu tornis un galveno vārtu tornis.

Kāda ir atšķirība starp viduslaiku un Jauno pili?

Viduslaiku pils ir 13. gadsimta ordeņa pils drupas. Jaunā pils ir 1878.–1881. gadā celta Kropotkinu muižas ēka, kurā tagad strādā Siguldas novada pašvaldība.

Avoti: lv.wikipedia.org “Siguldas viduslaiku pils”; en.wikipedia.org “Sigulda Medieval Castle”; latvia.travel (Livonian Order Sigulda Castle); entergauja.com (Sigulda Castle). Darba laiki un cenas mainās — pārbaudi tourism.sigulda.lv.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu