Sēlpils pilskalns: zudusī sēļu un ordeņa pils Daugavā

Sēļu centrs, ordeņa pils un hercoga rezidence, uzspridzināta 1704. gadā un tagad sala Daugavā — skatu vieta un 3D makets Zvejnieklīcī.

4 min lasīšana
Sēlpils pilskalna sala Pļaviņu ūdenskrātuvē

Foto: Evita wiki / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Sēlpils pilskalns kādreiz bija Sēlijas sirds — sēļu politiskais un militārais centrs, vēlāk Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogu pils. Šodien no tā palikusi tikai augstākā daļa, sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Sēlija ir maz apmeklēta vēsturiskā zeme, un Sēlpils ir tās vārda avots — tāpēc ir vērts aizbraukt uz Zvejnieklīci Daugavas krastā, kur 3D makets ļauj salīdzināt mūsdienu ainavu ar zudušās pils siluetu.

Īsumā

Atrašanās vietaSala Daugavā (Pļaviņu HES ūdenskrātuvē) pie Vecsēlpils, Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads
Skatu vietaBrīvdabas atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis” ar informācijas stendu un pils 3D maketu
Attālums~17 km uz ziemeļrietumiem no Jēkabpils, Daugavas kreisajā krastā
VēstureSēļu pils (10.–12. gs. ziedu laiki), ordeņa pils, hercoga rezidence; uzspridzināta 1704. gadā
StatussValsts aizsargājams kultūras piemineklis (kopš 1998. gada), pašvaldības īpašums
ApmeklējumsSkatu vieta krastā — brīvi pieejama, bez maksas

No sēļu pils līdz ordeņa cietoksnim

Pilskalns atrodas uz dolomīta klints Daugavas kreisajā krastā. Arheoloģiskajos izrakumos 1963.–1965. gadā atrastas cilvēku pēdas jau no akmens laikmeta, bet visintensīvāk vieta apdzīvota 10.–12. gadsimtā, kad tā bija sēļu galvenais centrs. Indriķa hronika vēsta, ka 1208. gadā krustneši aplenca sēļu pili; spēku pārsvara priekšā sēļi padevās un pieņēma kristību. No 1218. līdz 1226. gadam Sēlpils bija Sēlijas bīskapijas centrs, un šeit apmetās bīskaps Bernhards no Lipes.

Livonijas ordenis uz pilskalna uzcēla mūra pili, kas apvienoja kalna un krasta pils tipu un kalpoja kā konventa pils. No 1422. līdz 1559. gadam tajā rezidēja Sēlpils fogti — avotos zināmi divpadsmit. 1559. gadā pils tika ieķīlāta Lietuvai, bet 1566. gadā savu rezidenci uz šejieni pārcēla hercogs Gothards Ketlers, un vēlāk tā bija hercoga rezidence Zemgalē.

Kari, sprādziens un ūdenskrātuve

Pēc 1577. gada Sēlpils kļuva par robežcietoksni. 1625. gadā to ieņēma zviedru karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks, bet 1627. gadā poļi to atkaroja un nodedzināja. Lielā Ziemeļu kara laikā, 1704. gadā, pili veltīgi aplenca saksiešu un krievu spēki, bet tā paša gada augustā pēc zviedru komandiera Ādama Levenhaupta pavēles no Rīgas atsūtīti sapieri pili uzspridzināja un nodedzināja pilsētu. Pirmajā pasaules karā pa Daugavu gāja fronte, un drupas atradās kauju zonā.

Pēc Pļaviņu HES uzbūves 20. gadsimta 60. gados ūdenskrātuve appludināja lielāko pilskalna daļu, un pāri palika tikai augstākā vieta — sala upes vidū. Mūsdienās tur redzamas tikai pamatu paliekas. 2022. gadā Jēkabpils novada pašvaldība pasūtīja pilskalna un pils arhitektonisko izpēti un konservācijas projektu.

Ko redzēt Zvejnieklīcī

2025. gada beigās Interreg Latvijas–Lietuvas programmas projektā Zvejnieklīcī uzstādīts informācijas stends ar Sēlijas vēsturisko zemju karti un Sēlpils pils 3D makets. Tas veidots pēc 1704. gada zīmējuma un 2022. gada arhitektoniskās izpētes datiem: stāvot pie maketa, var skatīties uz salu, kur pils stāvēja, un salīdzināt ainavas. Kompleksā ir estrāde, sporta laukumi, stāvvieta, piekļuve Daugavai, atpūtas vietas un ugunskura vietas.

Vai zināji?

Sēlpils vēsturiskajos avotos saukta latīniski Castrum Selonum — “sēļu pils” —, bet vāciski Selburg. No tās savu vārdu ieguvusi visa apkārtne, un vēsturiskās zemes nosaukums Sēlija ir cieši saistīts ar šo vietu.

Apmeklējums

  • Kā nokļūt: no Jēkabpils ~17 km uz ziemeļrietumiem pa Daugavas kreiso krastu līdz Sēlpils pagastam; skatu vieta — atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis”.
  • Pa ūdeni: kuģītis “Selis” no Vīgantes parka piestātnes (Staburaga pagasts) 2026. gada sezonā (aprīlis–31. oktobris) piedāvāja 3 h maršrutu uz Zvejnieklīci un atpakaļ grupām līdz 36 cilvēkiem; aktuālās cenas — tālr. +371 28490667.
  • Cena un laiks: skatu vieta krastā pieejama brīvi, bez maksas. Pati sala ir grūti sasniedzama un bez apmeklētāju infrastruktūras.
  • Cik ilgi: 30–60 minūtes; ilgāk, ja paliec piknikā pie Daugavas.
  • Apvieno ar: Sunākstes Stendera baznīcu — Stenders savulaik kalpoja arī Sēlpils draudzē; tālāk uz dienvidiem — Gārsenes pils.
  • Informācija: Jēkabpils novada TIC, Vecpilsētas laukums 3, Jēkabpils, tālr. +371 29555950.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai uz Sēlpils pilskalnu var aiziet kājām?

Nē. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides pilskalna augstākā daļa ir sala Daugavā, kas sasniedzama tikai ar laivu. Ērtākā skatu vieta ir Zvejnieklīcis.

Kas palicis no Sēlpils pils?

Tikai pamatu paliekas uz salas. Pils izskatu palīdz iztēloties 3D makets Zvejnieklīcī.

Kad pili nopostīja?

1704. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā pēc zviedru komandiera Ādama Levenhaupta pavēles pili uzspridzināja.

Avoti: lv.wikipedia.org “Sēlpils pils”; en.wikipedia.org “Sēlpils Castle”; visit.jekabpils.lv (Sēlpils pilskalns, “Zvejnieklīcis”); latlit.eu (2026) par informācijas stendu un 3D maketu; visitaizkraukle.lv (kuģītis “Selis”).

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu