Līgatnes dabas takas: dzīvnieki, cenas un padomi

Aļņi, lāči un ūpji Gaujas nacionālajā parkā — 5 km taku tīkls, darba laiki, biļešu cenas un padomi Līgatnes dabas taku apmeklējumam.

4 min lasīšana
Koka kāpnes un laipa Līgatnes dabas takās Gaujas senlejā

Foto: Aldis Dzenovskis / Wikimedia Commons, CC BY-SA 3.0

Līgatnes dabas takas ir viena no retajām vietām Latvijā, kur aļņus, lāčus, mežacūkas un ūpjus var redzēt dzīvē, nevis tikai bildēs. Piecus kilometrus garais taku tīkls vijas pa mežainajām Gaujas ielejas nogāzēm Gaujas nacionālajā parkā, un plašajos aplokos dzīvo Latvijas savvaļas dzīvnieki — lielākoties tādi, kas savvaļā vairs nespētu izdzīvot.

Īsumā

Atrašanās vietaLīgatnes pagasts, Cēsu novads — Gaujas nacionālais parks
Taku garumsap 5 km, posmi ar dažādu grūtības pakāpi
Cik ilgividēji 2–3 stundas
Darba laiksziemā (1.11.–31.03.) 10:00–16:00; vasarā (1.04.–31.10.) darbdienās 9:00–18:00, brīvdienās 9:00–19:00
Biļetes (no 1.04.2026.)pieaugušajiem 10 €, studentiem un pensionāriem 8 €, bērniem 5–18 g. 6 €, ģimenes biļete 25 €
Stāvvieta5 € par auto, ja apmeklē takas
PārvaldītājsDabas aizsardzības pārvalde

No briežu dārza līdz dzīvnieku patvērumam

Taku vēsture sākās 1974. gadā, kad Gaujas ielejā sāka būvēt staltbriežu aploku, un 1975. gadā tajā palaida pirmos sešus briežus. 1977. gadā izveidotā dabas taka bija 5,7 km gara, bet briežu dārzs aizņēma 600 hektārus, ko līdz 1980. gadam ieskāva 15 km garš žogs. 1982. gadā aplokos dzīvoja seši staltbrieži, divi aļņi, divas mežacūkas, divas lapsas, trīs stirnas un viens bebrs; vēlāk pievienojās sumbri (1984) un lāči no Rīgas zoodārza (1995).

Pašreizējo nosaukumu vieta ieguva 2003. gadā. 2008. gadā takas uz pusgadu slēdza lielai pārbūvei un atvēra jaunu apmeklētāju centru, bet kopš 2012. gada tās apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Mūsdienās takām ir skaidra misija: lielākā daļa dzīvnieku šeit nonākuši kā pamesti, ievainoti vai cilvēkiem pieraduši mazuļi, un aploki veidoti iespējami tuvu dabiskajai videi.

Ko redzēt takās

  • Lielie zīdītāji — aļņi, mežacūkas, stirnas un brieži plašos meža aplokos; dzīvnieki mēdz paslēpties, tāpēc vajag pacietību.
  • Plēsēji un putni — lāči, lapsas, ūpis un pūces; dažus dzīvniekus labāk redzēt agrā rītā vai vēlā pēcpusdienā.
  • Cepurīšu kalna skatu tornis — to 1976. gadā uzcēla ugunsnovērošanas torņu būvētāji, 2008. gadā tornis atjaunots; no tā paveras skats pār Gaujas ieleju.
  • Gaujas ielejas ainava — gravas, avoti un smilšakmens atsegumi starp aplokiem padara pastaigu interesantu arī tad, ja dzīvnieki nerādās.

Takas ir uzturētas meža takas ar kāpnēm, laipām un pakāpieniem, tāpēc daudzviet tās ir kalnainas. Ērti apavi noder visos gadalaikos, bet rudenī un pavasarī — arī lietusmētelis.

Kad braukt

Vasarā ir garākais darba laiks un vairāk aktivitāšu ģimenēm, bet rudenī Gaujas ieleja ir krāsaināka un apmeklētāju mazāk. Ziemā takas strādā īsāk (10:00–16:00), toties sniegā dzīvnieku pēdas un mierīgums ir sava vērtība. Takas norāda, ka darba laiks var mainīties svētku dienās un pasākumu laikā — piemēram, 2026. gada novembra pirmajā pusē darbdienās takas bija slēgtas, tāpēc pirms brauciena pārbaudi aktuālo informāciju oficiālajā lapā.

Vai zināji?

Biļetes Līgatnes dabas takās sāka tirgot jau 1978. gada jūlijā, un 1996. gadā takas apmeklēja ap 70 000 cilvēku — gandrīz četras reizes vairāk nekā 1982. gadā.

Apmeklējums

  • Kā nokļūt: pa Vidzemes šoseju (A2) līdz Augšlīgatnei, tālāk uz Līgatni un pēc norādēm uz dabas takām. Navigācijā meklē “Līgatnes dabas takas”. Ar sabiedrisko transportu nokļūt ir sarežģīti.
  • Stāvvieta: liela stāvvieta pie informācijas centra, 5 € par auto (10 €, ja takas neapmeklē). Ar auto pa taku teritoriju braukt nedrīkst.
  • Biļetes: informācijas centrā vai iepriekš internetā (Biļešu paradīze). Cenas un darba laiki mainās — pārbaudi ligatnesdabastakas.lv.
  • Cik ilgi: 2–3 stundas.
  • Piekļūstamība: takās ir kāpnes un laipas, tāpēc bērnu ratiņi vietām jānes rokās; ratiņkrēslam takas lielākoties nav piemērotas.
  • Suņi: mājdzīvniekus takās ņemt nedrīkst.
  • Ēdināšana: kafejnīca pie dabas mājas “Pauguri”, kā arī vairākas vietas Līgatnes pilsētā.
  • Apvieno ar: Līgatnes papīrfabrikas ciematu un Gaujas ielejas pilīm — piemēram, Turaidas pili Siguldas pusē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik garas ir Līgatnes dabas takas?

Taku tīkls ir ap 5 km garš, ar dažādas grūtības posmiem. Visu izstaigāt vidēji vajag 2–3 stundas.

Vai dzīvniekus drīkst barot?

Nē. Dzīvniekiem ir stingra diēta, un cilvēku “kārumi” tiem var būt bīstami. Mājās gatavotus gardumus var atstāt informācijas centrā, un darbinieki tos nodos tālāk.

Vai uz takām var ņemt līdzi suni?

Nē, mājdzīvniekus lūgts atstāt mājās — tie traucē un biedē takās dzīvojošos dzīvniekus.

Avoti: ligatnesdabastakas.lv (darba laiki, cenrādis, vēsture “LDT laiku laikos”, BUJ, kā nokļūt); Ministru kabineta noteikumi Nr. 107 (2023) par Dabas aizsardzības pārvaldes maksas pakalpojumiem. Cenas un darba laiki mainās — pirms brauciena pārbaudi oficiālajā lapā.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu