Ludzas centrā, uz kalna starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, stāv Livonijas ordeņa pils drupas — pilsētas simbols un Ludzas novada galvenā apskates vieta. Pils bija ordeņa austrumu robežas sargs pret Pleskavu un Maskavu, un tās mūri pārdzīvoja vairākus aplenkumus, līdz 17. gadsimtā tika pamesti. No pilskalna paveras skats pār abiem ezeriem un veco pilsētu.
Īsumā
| Atrašanās vieta | Baznīcas iela, Ludza — blakus katoļu baznīcai, uz kalna starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru |
| Celta | 14. gs. (datējums pēc arhitektūras); pirmoreiz rakstos minēta 1433. gadā |
| Būvētājs | Livonijas ordenis, latgaļu koka pils vietā |
| Uzbūve | Trīsstāvu mūra pils ar sešiem torņiem un trim vārtiem |
| Pamesta | Pēc 1654. gada aplenkuma un 1667. gada Seima lēmuma |
| Saglabājies | Torņa divas sienas un ārējā aizsargmūra fragmenti līdz trīs stāvu augstumam |
Pils vēsture
Ordeņa robežcietoksnis
Pils celta vietā, kur iepriekš atradās latgaļu koka pils. Rakstiski avoti par tās celšanu nav saglabājušies — pēc ķieģeļu mūrējuma un arhitektūras pētnieki to datē ar 14. gadsimtu, bet pirmoreiz pils minēta 1433. gadā. Tā stiprināja Livonijas austrumu robežu un kontrolēja tirdzniecības ceļus no Krievzemes; pārvaldes ziņā pils bija pakļauta Rēzeknes fogtam.
Pils bija būvēta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta ar melni glazētiem ķieģeļiem. 1463. gadā pleskavieši tieši pretī uzcēla savu Krasnijgorodokas cietoksni, un 1481. gadā liels krievu karaspēks pili ieņēma un izpostīja. Ordenis to atjaunoja 1525. gadā, kad attiecības ar Maskavu bija uzlabojušās.
Aplenkumi un panīkums
Livonijas kara sākumā, 1558. gadā, pili ieņēma maskaviešu karaspēks, 1577. gada 25. jūlijā to iekaroja Ivana Bargā armija, bet 1582. gadā pils atgriezās Polijas–Lietuvas valsts sastāvā. 1599. gada inventārā aprakstīti koka tornīši uz aizsargmūriem, liels mūra tornis un ozolkoka vārti.
1654. gada 22. decembrī pēc Ļeva Saltikova vadītā aplenkuma pils padevās, un aplenkuma laikā tika uzspridzināts tornis. 1667. gadā Polijas Seims nolēma uzturēt Latgalē tikai Daugavpils cietoksni, un Ludzas pils tika pamesta un pamazām sabruka.
Ko apskatīt
- Pilsdrupas — torņa divas sienas un ārējā mūra fragmenti, daļa līdz trīs stāvu augstumā.
- Skatu laukums — ierīkots pilskalnā pēc nesenās drupu konservācijas un labiekārtošanas; no tā redzami abi Ludzas ezeri.
- Gājēju tilts un izgaismojums — uzlabots gājēju tilts un pils mūru izgaismojums, kas ļauj drupas apskatīt arī tumsā.
- Vecpilsēta — pakājē ir katoļu baznīca un Ludzas vēsturiskais centrs.
Vai zināji?
Arheoloģiskie izrakumi Ludzas pilī notika 1976. gadā un 2013.–2014. gadā, bet vietējās teikas stāsta par princi un apburtu princesi, kas mīt pilskalnā.
Apmeklējums
- Kur: Baznīcas iela, Ludzas centrā, blakus katoļu baznīcai.
- Kad un cik: oficiālos tūrisma avotos darba laiks un ieejas maksa pilsdrupām nav norādīti — ekskursijas un aktuālo informāciju jautā Ludzas TIC, tālr. +371 65707203, tic@ludza.lv.
- Ieteikums: vakarā vērts atgriezties, lai redzētu izgaismotos mūrus.
- Apvieno ar: Rēzeknes apskates vietām un Latgales Māru.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kad celta Ludzas pils?
Precīzs gads nav zināms. Pēc arhitektūras to datē ar 14. gadsimtu, un pirmā rakstiskā liecība ir no 1433. gada. Daži tūrisma avoti min 1399. gadu.
Kāpēc pils tika pamesta?
Pēc 1654. gada aplenkuma tā bija smagi cietusi, un 1667. gadā Polijas Seims nolēma Latgalē uzturēt tikai Daugavpils cietoksni.
Vai no pilskalna redzami ezeri?
Jā, pils stāv starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, un no pilskalna un skatu laukuma redzami abi.
Avoti: visitludza.lv; lv.wikipedia.org “Ludzas viduslaiku pils”; en.wikipedia.org “Ludza Castle”; redzet.lv. Informācija var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.







