Alūksnes Jaunā pils: Fītinghofu neogotikas pils

1859.–1863. gadā celtā Fītinghofu tjūdoru neogotikas pils pie Alūksnes ezera: vēsture, gleznotie interjeri, muzejs un darba laiks.

3 min lasīšana
Alūksnes Jaunā pils ar slaido neogotisko torni

Foto: Jurijs Nikolajevs / Wikimedia Commons, CC BY-SA 4.0

Alūksnes ezera krastā, muižas parka malā, slejas tjūdoru neogotikas pils ar slaidu, asimetrisku torni — Alūksnes Jaunā pils. To 19. gadsimta vidū uzcēla barons Aleksandrs fon Fītinghofs, un tā bija pēdējā celtne, ko šī dzimta uzbūvēja Alūksnes muižā. Kopš 1959. gada pilī darbojas Alūksnes muzejs, bet pirmā stāva telpās saglabājušies krāšņi dekoratīvie gleznojumi.

Īsumā

Atrašanās vietaPils iela 74, Alūksne — Alūksnes muižas parkā, ezera krastā
Celta1859–1863
PasūtītājsBarons Aleksandrs fon Fītinghofs
StilsTjūdoru neogotika
ArhitektsNav droši zināms; 1862. gada baznīcas grāmatā minēts būvmeistars Roberts Millers
TagadAlūksnes novada muzejs (kopš 1959. gada)

Pils vēsture

Fītinghofu pēdējā celtne

Fītinghofu dzimta ar Alūksni bija saistīta jau kopš 14. gadsimta, kad Arnolds fon Fītinghofs bija vietējās ordeņa pils komturs. Kad 1795. gadā dzimta pārdeva Zolitūdes muižu pie Rīgas, Alūksne kļuva par vienu no tās galvenajām vasaras rezidencēm. Jauno pili 1859.–1863. gadā uzcēla barons Aleksandrs fon Fītinghofs; nosaukums “Jaunā” to atšķir no netālu esošās 18. gadsimta muižas ēkas.

Pils autors nav droši zināms. Arhitekts Pauls Kampe minējis prūšu arhitektu Paulu Benjaminu Polnausu, Jānis Zilgalvis — bijušo Rīgas pilsētas galveno arhitektu Johanu Danielu Felsko, bet 1862. gada Alūksnes baznīcas grāmatā kā būvētājs ierakstīts vietējais būvmeistars Roberts Millers.

No barona rezidences līdz muzejam

Pilī notika arī sabiedriska dzīve — 1879. gadā tajā pulcējās Valkas apriņķa lauku skolotāji, bet 1884. gadā Alūksnes muižnieki, tirgotāji un inteliģence šeit nodibināja ugunsdzēsēju biedrību. 1905. gadā pilī apmetās soda ekspedīcija. Pēc Pirmā pasaules kara Fītinghofi Alūksni atstāja, paņemot līdzi daļu interjera.

20. gadsimta 20.–30. gados pilī bija 7. Siguldas kājnieku pulka štābs; pulks pārbūvēja interjeru un ierīkoja kanalizāciju. Pēc Otrā pasaules kara ēku pārņēma padomju drošības iestādes, 50. gadu beigās tajā ievilka centrālapkuri, un 1959. gadā pilī tika izveidots muzejs.

Ko apskatīt

  • Fasāde — slaidais asimetriskais tornis un centrālais risalīts ar zobotu nobeigumu; galvenā fasāde vērsta uz ziemeļiem, pret ezeru un parku.
  • Fītinghofu ģerbonis — virs ieejas zem torņa; tajā attēlota lapsa kā gudrības un viltības simbols.
  • Interjera gleznojumi — pirmā stāva telpās saglabājušies dekoratīvie gleznojumi neoklasicisma, neorenesanses, neorokoko un mauru stilā.
  • Alūksnes muižas parks — viena no galvenajām pilsētas apskates vietām tieši blakus pilij.

Vai zināji?

2014. gadā arhitekte Ilze Māra Janelis Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrada mirušā barona Konstantīna Fītinghofa mantas inventāru — tas palīdz izprast, kā pils bija iekārtota pirms Pirmā pasaules kara.

Apmeklējums

  • Kur: Pils iela 74, Alūksne.
  • Kad: no 1. jūnija līdz 30. septembrim otrdienā–svētdienā 10:00–18:00; no 1. oktobra līdz 31. maijam otrdienā–sestdienā 10:00–17:00. Pirmdienās (ziemā arī svētdienās) slēgts.
  • Biļetes: cenas oficiālajā vietnē nav publicētas — jautā muzejā, tālr. +371 64381321 vai +371 25665538.
  • Apvieno ar: ne pārāk tālu ir arī Stāmerienas pils.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc to sauc par Jauno pili?

Lai atšķirtu no vecākās, 18. gadsimta muižas ēkas, kas atrodas tuvumā tajā pašā muižas kompleksā.

Kas projektējis Alūksnes Jauno pili?

Autors nav droši zināms. Pētnieki min Paulu Benjaminu Polnausu vai Johanu Danielu Felsko, bet baznīcas grāmatā kā būvētājs minēts vietējais meistars Roberts Millers.

Kas pilī ir šodien?

Alūksnes novada muzejs ar ekspozīcijām un saglabātajiem 19. gadsimta interjera gleznojumiem.

Avoti: aluksnespils.lv (pils komplekss, darba laiks); en.wikipedia.org “Alūksne New Castle”. Darba laiki un cenas var mainīties — pirms brauciena pārbaudi.

Tuvumā

Citas vietas, ko apskatīt netālu