Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā, stāv viens no Latvijas spēcīgākajiem neatkarības simboliem — piemineklis “Vienoti Latvijai”, ko visi sauc vienkārši par Latgales Māru. Divreiz nogāzts un trīsreiz uzcelts, tas ir stāsts par Latgales piederību Latvijai un par to, ko vara mēģināja izdzēst no atmiņas.
Īsumā
| Oficiālais nosaukums | “Vienoti Latvijai” (sākotnēji — Latgales atbrīvošanas piemineklis) |
| Atrašanās vieta | Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne — laukumā pie domes |
| Atklāts | 1939. gada 8. septembrī |
| Tēlnieks | Kārlis Jansons; atjaunoja Andrejs Jansons un Indulis Folkmanis |
| Nogāzts | 1940. gadā un 1950. gadā |
| Atjaunots | 1943. gadā un 1992. gada 13. augustā |
| Apmeklējums | Brīvi pieejams visu diennakti, bez maksas |
Ko piemineklis attēlo
Pieminekli veido trīs bronzas figūras uz granīta postamenta. Centrā stāvošā sieviete paceļ zeltītu krustu — tā ir brīvā, atbrīvotā Latgale un tās kristīgā kultūra. Pie viņas kājām ceļos nometies vīrietis, kurš rauj pušu važas, — cīņa par neatkarību, jo Latgale tika atbrīvota pēdējā, 1920. gada sākumā. Otra ceļos nometusies jauna sieviete lūdzas, simbolizējot katolicisma lomu Latgalē.
Postamentā ir uzraksts “Vienoti Latvijai” un četru Latgales apriņķu pilsētu ģerboņi. Piemineklis kopumā simbolizē Latgales savienošanos ar Latviju.
Vai zināji?
Galvenās figūras ķermenim pozēja cēsniece Villija Everte, taču savu seju izmantot neatļāva. Tāpēc Māras seja ir ņemta no sievietes portreta uz sudraba piecu latu monētas — “Mildas”.
Pieminekļa vēsture
Ideja un celtniecība (1920.–1939.)
Ideju par pieminekli Latgales atbrīvošanai no boļševikiem Neatkarības karā 1920. gados izvirzīja Latgales sabiedriskie darbinieki; aktīvi to atbalstīja priesteris, vēlākais bīskaps Pīters Strods. Tika izveidota būvkomiteja un vākti ziedojumi. Pamatakmens tika ielikts 1930. gada 8. jūnijā — Latgales atbrīvošanas 10. gadadienā.
Metu konkursā uzvarēja Mākslas akadēmijas students Leons Tomašickis ar metu “Māras zeme”, bet pieminekli tālāk izstrādāja un veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Bronzas figūras tika atlietas Somijā. Piemineklis tika atklāts 1939. gada 8. septembrī — tikai dažas dienas pēc Otrā pasaules kara sākuma. To atklāja iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis un iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns.
Divreiz nogāzts (1940 un 1950)
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā no pieminekļa noņēma krustu un nodzēsa uzrakstu, bet naktī uz 1940. gada 6. novembri to nogāza. Galvenajai figūrai nolauza rokas, citai — galvu, un bronzas daļas aizveda uz Rēzeknes kautuvi.
Vācu okupācijas laikā, 1943. gada 22. augustā, piemineklis ar latgaliešu ziedojumiem tika atjaunots. Pēc kara padomju vara to nojauca otrreiz — 1950. gada jūnijā. Oriģinālo skulptūru liktenis nav zināms līdz pat šodienai. 1965. gadā tajā pašā vietā uzstādīja Ļeņina pieminekli, ko demontēja 1991. gada 27. augustā.
Atgriešanās (1992)
Atmodas laikā, 1989. gadā, tika atļauts pieminekli atjaunot. Darbu veica Kārļa Jansona dēls, tēlnieks Andrejs Jansons, kopā ar Induli Folkmani, izmantojot ģimenes arhīva skices un fotogrāfijas, lai Māra būtu iespējami līdzīga 1939. gada oriģinālam. Darbus finansēja valsts, iedzīvotāju ziedojumi un katoļu baznīca — un tas notika hiperinflācijas laikā.
Atjaunotais piemineklis tika atklāts 1992. gada 13. augustā, Pirmā pasaules latgaliešu saieta laikā, un to iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujats. Tajā iestrādāts neliels oriģināla fragments, ko rēzekniete Ludmila Sahareva bija glabājusi apmēram 42 gadus.
Apmeklējums
- Kur: Atbrīvošanas aleja 93, Rēzeknes centrā, alejas vidū pie domes.
- Cik maksā: bez maksas, pieejams visu diennakti.
- Cik ilgi: 15–20 minūtes; apvieno ar pastaigu pa Atbrīvošanas aleju un Rēzeknes centru.
- Informācija: Rēzeknes Tūrisma informācijas centrs, tālr. +371 26332249.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc pieminekli sauc par Latgales Māru?
Oficiālais nosaukums ir “Vienoti Latvijai”, bet tautā centrālo sievietes figūru sauc par Māru, un šis nosaukums ir kļuvis par pieminekļa vārdu.
Vai piemineklis ir oriģināls?
Nē. Oriģinālu padomju vara nojauca 1950. gadā, un tā liktenis nav zināms. Pašreizējais piemineklis ir 1992. gada rekonstrukcija ar nelielu oriģināla fragmentu.
Kas ir pieminekļa autors?
Tēlnieks Kārlis Jansons. 1992. gadā pieminekli atjaunoja viņa dēls Andrejs Jansons kopā ar Induli Folkmani.
Avoti: LSM (2019) — rakstu sērija par Latgales Māru; lv.wikipedia.org “Latgales Māra”; Latvijas Vēstnesis (1997, 2005, 2008); militaryheritagetourism.info.







